Pēdējoreiz ar britu ģeopolitikas un drošības politikas ekspertu, profesoru Džuliānu Lindliju-Frenču sarunājāmies pirms diviem gadiem "Rīgas konferencē 2021". Kopš tā laika Krievija iebrukusi Ukrainā, NATO pieņēmusi jaunu stratēģisko koncepciju un Eiropas valstis apņēmušās apbruņoties. Taču vai Baltijas valstis tiešām ir sadzirdētas, var justies drošāk, un vai Eiropai jāturpina paļauties uz ASV atbalstu? "Rīgas konferencē 2023" 20. oktobrī izmantoju izdevību uzzināt profesora aktuālo viedokli.
Intervēju jūs šajās pašās telpās tieši pirms diviem gadiem. Toreiz jūs aicinājāt mūs, Baltijas valstis, skaļāk iestāties par sevi Eiropas Savienībā un NATO, likt viņiem mūs sadzirdēt. Tagad ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vai jūsuprāt mēs esam likuši viņiem mūsos ieklausīties? Un, svarīgākais, vai viņi ir atbildējuši ar visiem sev pieejamajiem līdzekļiem?
Nē. Kā jau esmu vairākus gadus uzsvēris, šobrīd sākas nopietna ģeopolitiskā turbulence, pret ko Eiropa nav imūna, it īpaši Baltijas valstis. Manuprāt, problēma nav Amerikas Savienotajās Valstīs. Jo ASV darīs, ko varēs, bet tās resursi būs izstiepti pa visu pasauli Ķīnas dēļ. Problēma ir trīs lielajās Rietumeiropas valstīs – Vācijā, Francijā un manā valstī, Lielbritānijā.
Lielbritānija ļoti palielina savu aizsardzības budžetu. Mums ir lielākās kuģubūves programmas kopš Otrā pasaules kara. Mēs būvējam jaunas ar atomenerģiju darbināmas zemūdenes, jaunus eskadras mīnukuģus, jaunas fregates. Taču tas ir Lielbritānijas aizsardzībai. Vācija runā par “Zeitenwende”, bet īsti to nepilda. Francija ir kā jau Francija, vienmēr runā, bet nekad nedara. Kamēr šīs trīs valstis nesanāks kopā un nesapratīs, ka vajag noņemt spiedienu no ASV... Jāatceras, ka šīs valstis veido 70% no visa Eiropas aizsardzības budžeta un gandrīz 90% no visas aizsardzības tehnoloģiju ražošanas Eiropā.