Lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) iesniegusi izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību, informē Tieslietu ministrija.
Partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību.
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka Saeimā šonedēļ tiek virzīti likumprojekti partnerattiecību regulējuma ieviešanai, lai nelaulātiem pāriem nodrošinātu tiesisko aizsardzību, tajā skaitā sociālos jautājumos.
Uz jautājumu, vai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalstīs gan šos grozījumus, gan Stambulas konvencijas ratifikāciju, ZZS politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis presei norādīja, ka svarīgi, lai šajos jautājumos tiek ņemts vērā ZZS redzējums.
ZZS panākusi, ka Stambulas konvencijas ratifikācijas dokumentā tiks akcentēts, ka tā pieņemšanas mērķis ir cīņa ar vardarbību pret sievietēm, un ka tiks ievērota Satversme, uzsvēra Valainis.
Attiecībā ar partnerattiecību likumprojektiem ZZS politiķis uzsvēra, ka dzīvojam tiesiskā valstī, un ka Satversmes tiesas sprieduma izpilde nevar būt jautājums "vai to vajag vai nevajag". Valainis atzīmēja, ka ir daudz ģimeņu, kur bērni dzimst ārpus laulības, tāpēc nepieciešams risinājums viņu aizsardzībai, ko sniegs minētie likumprojekti.
Lībiņa-Egnere norāda, ka ST ir atzinusi, ka Satversme prasa nodrošināt divu cilvēku tuvu, personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Lai izpildītu ST spriedumu, ir sagatavota likumprojektu pakotne, kas paredz ieviest partnerības institūtu. Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā.
Ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.
Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.
Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.
Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā.
