/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Melnkalnes likumdevēji otrdien gandrīz piecus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām nobalsojuši par jaunas valdības izveidi.
Jauno valdību, kas izveidota ar prokrieviskās alianses atbalstu, vadīs partijas "Pokret Evropa!" ("Eiropa tagad!) pārstāvis, bijušais finanšu ministrs Milojko Spajičs, kurš jau vēlēšanu naktī pieteica pretenzijas uz premjerministra amatu.
Pēc garām debatēm visas nakts garumā Spajiča valdību atbalstīja 46 no 66 klātesošajiem deputātiem.
"Mūsu vīzija ir Melnkalne kā Balkānu Šveice un Eiropas Singapūra," pirms balsojuma likumdevējiem sacīja 36 gadus vecais Spajičs.
Jūnijā notikušajās parlamenta vēlēšanās Spajiča pārstāvētā partija "Pokret Evropa!" ieguva nelielu pārsvaru pār citām partijām, kas noveda pie ilgstošām sarunām par jaunas koalīcijas izveidi.
Jaunajā koalīcijā ietilpst prokrieviski un proserbiski noskaņotas partijas, tai skaitā alianse "Par Melnkalnes nākotni", kuras līderis Andrija Mandičs pirmdien tika ievēlēts par parlamenta spīkeru. Mandiča alianse iebilst pret Serbijas bijušās separātiskās provinces Kosovas neatkarības atzīšanu un neatbalsta starptautiskās sankcijas pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā.
Parlamenta vēlēšanas notika tikai dažus mēnešus pēc tam, kad Melnkalnes politisko eliti satricināja Milo Džukanoviča zaudējums prezidenta vēlēšanās aprīlī. Prezidenta vēlēšanās uzvarēja "Pokret Evropa!" kandidāts Jakovs Milatovičs.
Kopš dibināšanas 2022.gadā partija "Pokret Evropa!" ir iemantojusi lielu popularitāti ar savu proeiropeisko platformu un solījumu paaugstināt algas un sākt reformas. Partija savu politisko nākotni ir balstījusi uz jauno vēlētāju vēlmi redzēt jaunas sejas Melnkalnes politikā, kurā ilgu laiku dominēja Džukanovičs un viņa viņa pārstāvētā Demokrātiskā sociālisma partija (DPS).
Džukanoviča un DPS vadībā Melnkalne 2006.gadā atdalījās no Serbijas un kļuva par neatkarīgu valsti, bet 2017.gadā, nepakļaujoties Krievijas spiedienam, Melnkalne pievienojās NATO. Tomēr 2020.gadā DPS cieta sakāvi parlamenta vēlēšanās un pie varas nāca koalīcija, kurā dominēja partijas, kas vēlas veidot ciešākas saites ar Belgradu un Maskavu.
Kopš 2020.gada vēlēšanām Melnkalne ir piedzīvojusi vienu krīzi pēc otras, un politiskā nestabilitāte un institūciju paralīze ir nobloķējušas valsts centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES).