Kādi jaunieši grib kļūt par skolotājiem? Varētu sākt ar ierastām frāzēm – motivēti, mērķtiecīgi, ar misijas apziņu un vēlmi būt daļai no Latvijas nākotnes veidošanas. Jā, tā ir. Tomēr šoreiz gribētu mazliet atskatīties uz “sausiem cipariem”, kā mēdzam saukt statistikas datus. Kāds ir jauniešu, kuri izvēlas studēt pedagoģiju, sniegums pirms ienākšanas augstskolā?
Dzirdot arvien skaļākos skolu izmisuma saucienus par skolotāju trūkumu, visticamāk, pirmā doma ir, ka to jauniešu, kas izvēlas kļūt par pedagogiem, ir ļoti maz un jebkurš gribētājs drošu sirdi tiks pie kārotās budžeta vietas.
Studētgribētājus, iespējams, šīs ziņas mazliet satrauks, tomēr skaidrs ir viens –
uz visām studiju programmām pedagoģijā arī šogad bija konkurss, lai saņemtu iespēju studēt par valsts budžeta līdzekļiem.
Lai kļūtu par angļu valodas skolotāju, bija jāiztur konkurss ar sešiem citiem studētgribētājiem, tikpat liels konkurss bija pirmsskolas skolotāju studiju programmā. Turklāt pēdējā konkurss uz budžeta vietu šogad pat palielinājies – no 5,2 līdz 5,95 potenciālajiem studentiem uz vienu pieejamo budžeta vietu. Rēķinot procentos, savu izvēlēto studiju programmu studēt “budžetā” ieguva vien 14-19% no jauniešiem, kas iesniedza pieteikumus.
Latviešu valodas un literatūras skolotāju studiju programmā uz vienu budžeta studiju vietu pretendēja trīs reflektanti, dabaszinātņu un dizaina un tehnoloģiju skolotāju programmā – ne mazāk kā divi. Tiesa, piemēram, vācu valodas skolotāju programmā studētgribētāju skaits bija līdzvērtīgs budžeta vietu skaitam, proti – ja potenciālais students atbilda uzņemšanas prasībām, viņam bija iespēja saņemt budžeta vietu šajā studiju programmā.
Kopējais studējošo skaits pedagoģijas studiju programmās arī šogad pieaudzis, gan pilna laika klātienes gan nepilna laika klātienes studijās.
Dati liecina, ka pašlaik skolotāju sagatavošanas programmās studē ap 3000 nākamo pedagogu. Dati arī liecina, ka daļa pedagogu kvalifikāciju ieguvušo arī dodas strādāt izglītības iestādēs, bet dažādu apsvērumu dēļ virkne jauno pedagogu darbu izglītības iestādē pamet pirmo piecu gadu laikā. Sarunās ar šiem cilvēkiem kā iemesli tiek minēti sekojošie – skolēnu un viņu vecāku attieksme pret skolotājiem; atbalsta sistēmas neesamība; liels apjoms neapmaksāta darba; mācību materiālu trūkums.
Latvijas Universitātes (LU) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajās diskusijās reģionos par skolotāju sagatavošanu, priekšplānā izvirzījušās diskusijas tieši par skolotāju “noturēšanu” skolā, ne reizi vien no pašvaldību vadītājiem izskanot apgalvojumam, ka atalgojums nav pats galvenais iemesls, kādēļ skolotāji nevēlas uzsākt vai turpināt darbu skolā. Liela nozīme ir atmosfērai skolā, pašizaugsmes iespējām, atbalsta personālam, kura skolās trūkst, un, protams – sabiedrības attieksmei pret skolotājiem kopumā. Tāpēc
LU uzdevums ir ne vien sagatavot jauno skolotāju, bet arī piedāvāt tālākizglītības un kvalifikācijas kursus, dažādus atbalsta mehānismu skolotājiem, ko var veiksmīgi darīt ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un izglītības pārvaldēm reģionos.
Kā piemēru varu minēt LU sākto ES kohēzijas politikas programmas projektu “Indukcijas gada ieviešana pedagogu sagatavošanas studiju programmās”, ko atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija. Tā mērķis ir sniegt indukcijas gada atbalstu pedagoģijas studiju programmu absolventiem pirmajā gadā pēc studiju pabeigšanas, lai nodrošinātu viņu tālāku iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu pedagoga profesijā.
Noteikti gribam kliedēt stereotipu, kas nereti izskan sabiedrībā, ka pedagoģiju iet studēt visi tie, kas citur nevar iestāties. Mums, LU, ir ļoti augstas prasības tiem, kas vēlas kļūt par skolotājiem – ja vēlies būt, piemēram, matemātikas skolotājs, tev jābūt ļoti augstiem eksāmenu rezultātiem matemātikā.
To, ka tie nav tukši vārdi, apliecina mūsu šogad uzņemto studentu centralizēto eksāmenu rezultāti. Vidusskolu absolventiem, kuri vēlas kļūt par matemātikas skolotājiem, vidējais (!) matemātikas eksāmena rezultāts ir 67,36%. Angļu valodas skolotāju, topošo, vidū centralizētā eksāmena angļu valodā vidējais vērtējums – 78,69%, latviešu valodas un literatūras skolotājiem vidējais vērtējums latviešu valodas eksāmenā – 68,54%. Gan latviešu valodā gan matemātikā vidējais vērtējums pedagoģijas programmu studentiem ir augstāks, nekā visiem šā gada LU reflektantiem kopā.
Matemātikas eksāmenu rezultāts topošajiem matemātikas skolotājiem ir 4. augstākais starp visu LU studiju programmu reflektantiem, augstāks tas ir tikai matemātikas, matemātikas statistikas un bioloģijas studiju programmu reflektantiem.
LU ir vairāk nekā 150 studiju programmas, visās uzņemšanas procesā tiek vērtēts arī matemātikas eksāmena rezultāts un, kā zināms, minimālais vērtējums, ar kādu vispār var pieteikties studijām jebkurā Latvijas augstskolā, pašlaik ir 10%.
Vai šie skaitļi rāda, ka pedagoģiju, īpaši LU, nāk studēt “tie, kas citur netiek”? Gluži otrādi – studēt pedagoģiju izvēlas motivēti un zinoši jaunieši, kas mērķtiecīgi jau vidusskolas laikā gatavojas studijām un pievērš uzmanību tiem mācību priekšmetiem, kas viņiem būs svarīgi studiju procesā.
Mums jāatceras, ka
skolotājs ir viena no svarīgākajām profesijām, ko nevar aizvietot. Bez labiem un iedvesmojošiem skolotājiem mums nebūs talantīgu profesionāļu citās jomās, jo skolotājs rada aizrautību mācīšanās procesā.
Mums visiem, sabiedrībai ir jābeidz uzskatīt, ka izvēle kļūt par skolotāju ir dīvaina. Es aicinātu vairāk domāt ne tikai par to, ko mēs sagaidām no skolotāja, bet arī kā mēs varam atbalstīt skolotājus un palīdzēt viņiem darbā ar mūsu bērniem, ar mūsu valsts nākotnes cēlējiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Universitāti.
