Kultūras ministrija brīdina par iespējamību izglītot mazāk audzēkņu mūzikas un mākslas skolās

KM un Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvji Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem iezīmēja, kādas pozīcijas veidoja KM budžetu 2021.gadā. Vilsone skaidroja, ka skaidrojošais darbs tiek veikts ar vienu mērķi - iegūt nozarei akūti nepieciešamos līdzekļus, lai panāktu profesionālo mūzikas kolektīvu darbinieku un amatierkolektīvu vadītāju atalgojuma palielināšanu.

"Ja netiek iegūts papildus finansējums un vienīgais risinājums, uz ko tiek norādīts KM, ir atrast finansējumu iekšējos resursos, tad risinājums ir nevis atņemt naudu kultūrizglītībai, bet pieņemt sāpīgu lēmumu izglītot mazāku audzēkņu skaitu," izteicās KM valsts sekretāre.

KM parlamentārā sekretāre Agnese Lāce klāstīja, ka tiek meklēti risinājumi un budžeta veidošanas sarunās no KM puses atalgojuma palielināšana ir prioritāte. Viņa norādīja, ka vēlamais risinājums nav KM bāzes budžetā pārdalīt resursus no vienas vajadzības uz otru.

Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa (P) uzsvēra, ka nav pieņemami līdzekļu iegūšanai skatīties kultūrizglītības virzienā un runāt par finansējuma pārdali situācijā, kad kultūras jomai trūkst naudas. Viņas ieskatā, tas būtu tāpat, ja pedagogu algu palielināšanai atņemtu finansējumu atbalsta personālam.

"Ņemot vērā daudzus gadus uzturēto mītu par "pārfinansēto" kultūru, domāju, jums ir jādodas pie "Jaunās vienotības" kolēģiem un jāskaidro. Jums ir visas iespējas nepiekrist risinājumam, ka labāk ir paņemt naudu no vienas kabatas un ielikt otrā, kas izraisīs tālejošākas sekas," pauda opozīcijas deputāte Ilze Indriksone (NA).

Kā vēstīts, valdība 26.septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām - kultūras nozarei 2024.gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.