Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja pirmdien, 13. novembrī iepazinās ar Audita un revīzijas pārvaldes veiktā Ārtelpas un mobilitātes departamenta audita rezultātiem, kuros nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām tika ziņots šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā, paziņoja domes pārstāvji. Audita rezultāti joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija.
Domes vadība gan atzīst, ka vienlaikus ir konstatēta "vieta uzlabojumiem". Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde Ārtelpas un mobilitātes departamentam sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai.
Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka saskaņā ar auditu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.
Taču auditori, izlases kārtībā pārbaudot vairākus veiktos maksājumus un salīdzinot tos ar faktiski paveiktajiem darbiem, neesot konstatējuši neatbilstības. Tāpat nav konstatētas neatbilstības darbu uzskaitē, secinot, ka tam ir nodrošināts "četru acu princips", pauž domes priekšsēdētājs.
"Kopumā Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums vieš pārliecību, ka Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta amatpersonas savus pienākumus veic pēc labākās apziņas un pilnā mērā izmanto visus darbu kvalitātes kontroles instrumentus, kas paredzēti pašvaldības līgumos ar būvdarbu veicējiem," uzskata Ķirsis.
Arī domes Juridiskā pārvalde secinājusi, ka ir savi "riski, trūkumi vai nepilnības, taču kopumā nav konstatēti ārējo normatīvo aktu vai darba kārtības pārkāpumi". Juridiskā pārvalde uzskata, ka ir pamats uzdot Ārtelpas un mobilitātes departamentam novērst konstatētos riskus, nepilnības un trūkumus.
Opozīcijas deputāte Justīne Panteļējeva ("Progresīvie") aģentūrai LETA vērtēja, ka Audita un revīzijas pārvalde nevar izteikt savus spriedumu par to, vai darbības ir prettiesiskas vai nav, jo tā vērtēja darbu pārvaldību un uzraudzību, kur savukārt ir konstatēti trūkumi.
"Nav viss ievērots. Ir 24 punkti, kuros norādīti riski. Uz katru risku ir vairāki ieteikumi un rīcības, kas ir jāveic. Tas vai un kādā veidā ir atstāta ietekme uz pašvaldības finansēm, nav vērtēts. Tas ir ārpus Audita un revīzijas pārvaldes kompetences un uzdevuma," sacīja Panteļējeva, piebilstot, ka vēlreiz ierosinās priekšlikumu auditu publiskot.
LETA jau ziņoja, ka šovasar pēc strīdiem par ielu remontdarbu kontroli sastrīdējās partijas "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" (JV) un izjuka Rīgas domes koalīcija, no mēra amata krītot Mārtiņam Staķim (P) un viņa vietā nākot Vilnim Ķirsim (JV).
Tika ierosināta pārbaude par to, vai Rīgas pašvaldība ir pārmaksājusi par ielu remontiem galvaspilsētā, taču izmeklēšanu īsti neizdevās pabeigt nepieciešamajos termiņos, tā arī nesniedzot skaidru atbildi, vai Satiksmes departamenta amatpersonas rīkojušās likumīgi vai nē. TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka nesen pabeigtais Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums apstiprinot iepriekš izskanējušos pārmetumus par kontroles trūkumu šajā jomā.
Galvenie pārmetumi bija, ka neviens pašvaldībā neesot kontrolējis, cik daudz asfalta izlietots izlīdzinošajā kārtā, kuru ieklāj zem virskārtas, un ka lielus asfaltēšanas darbus pasūtīja ceļu uzturētājam, nevis ceļu būvniekiem, kas varot izmaksāt par 40% lētāk. Aizdomās par zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai jūnijā atstādināja Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu, tomēr izmeklēšanu līdz galam nenoveda, un abi ierēdņi patlaban turpina darbu.
Pēc Ķirša ievēlēšanas RD priekšsēdētāja amatā, viņš uzdeva Revīzijas un audita pārvaldei pārbaudīt, kā darbojas iekšējās kontroles sistēma Satiksmes departamentā.
Šobrīd ir spēkā pirms četriem gadiem noslēgtie līgumi par Daugavas labā un kreisā krasta ielu uzturēšanu. Šim līgumam katru gadu piemēro indeksāciju, un šogad ielu uzturēšanai Rīgas dome piešķīra vairāk nekā 41 miljonu eiro.
