Lai tiktu pie Eiropas naudas, lauksaimniekiem līdz novembra sākumam bija jāvada atskaites jaunā IT sistēmā. Noteiktajā laikā tā nebija gatava, aizkavējot tiešmaksājumu saņemšanu par vairākiem mēnešiem. Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva veikt dienesta pārbaudi, solot skaidrot, kā pie dārgā IT līguma tika ar politiķiem saistītas personas. Pārbaudes rezultāts ir 200 lapas garš ziņojums, kurā nekādi korupcijas riski nav identificēti, vēsta Tv3 raidījums “Nekā Personīga”.
Novembra sākumā lauksaimnieki rīkoja lielu sanāksmi, kurā kritizēja Zemkopības ministriju. Sūdzību un neskaidrību bija daudz - neražas gads sakritis ar jaunas Eiropas maksājumu kārtības ieviešanu. Bet visniknākās diskusijas bija par jauno lauksaimniecības zemes informācijas sistēmu. Tajā saimniecībām līdz 5. novembrim bija jāsavada simtiem ziņu par saviem laukiem un tajos izmantotajiem mēslošanas līdzekļiem. Pretējā gadījumā nevarētu saņemt tiešmaksājumus no Eiropas Savienības.
ZS "Rūķi" īpašniece Kristīne Casno raidījumam “Nekā Personīga” pastāstīja: “Šī sistēma ir izstrādāta reti primitīvi. Sistēma ir klasi zemāka par parastām Excel tabulām, nemaz nerunājot par sistēmām, kuras zemnieki jau šobrīd izmanto, jo katra lieta ir vadāma manuāli, nav saprotams, kāpēc nav sasiets kopā jau ar kādām valsts sistēmām.”
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) skaidroja: “Ziniet, es ļoti labi saprotu jūs, jo pirms pusotra mēneša, es tiku apstiprināts kā ministrs, es ar visu to pašu cīnījos un joprojām sēžu tajā stulbajā LIZ sistēmā un mēģinu kaut ko ievadīt.”
Nokaitinātie lauksaimnieki pieprasīja noskaidrot atbildīgos. Ja ne asinis, tad vismaz atlūgumus. Uz šāda sašutuma viļņa zemkopības ministrs solīja vainīgos atrast.
Armands Krauze (ZZS): “Es varu pateikt, ka es visu rūpīgi izpētīšu. Tie visi līgumi noslēgti iepriekšējo - ne iepriekšējā, bet vēl tālāk - ministru laikā. Man tikko uzdeva TV3 jautājumu, minot, ka tur ir ar Nacionālo apvienību saistītas personas, tā kā mēs to visu noskaidrosim.”
Pēc skaļiem lauksaimnieku protestiem Zemkopības ministrija atcēla prasību obligāti atskaitēm lietot jauno zemju pārvaldības sistēmu. Ministrs izteica aizdomas par negodīgu iepirkumu un uzdeva veikt pārbaudi par to, kā šī sistēma tapa. Tagad ziņojums ir gatavs, bet nekādi pārkāpumu riski tajā nav atrasti.
Ministra nostāja bija kareivīga, jo publiskajā telpā līdz tam izkanēja ziņas tikai par vienu no ministrijas IT sistēmu izstrādātājiem - SIA “Autentica”, kas saistīts ar politisko oponentu Nacionālo apvienību. Taču izrādās, ka par protestus izraisījušo sistēmu atbildīga bijusi SIA “Softikom”. Šis uzņēmums nonācis savulaik ZZS pietuvināta uzņēmēja rokās. Tagad ministra kareivīgums noplacis.
Krauze (ZZS): “Viena daļa ir gatava, atbilstība Eiropas regulām - tā vēl būs, jo tur ir piesaistīti ārēji eksperti. Es sagaidīšu to gala rezultātu, kas ir attiecībā, un tad es par visu kopā nokomentēšu.”
200 lappuses garo ziņojumu gatavoja ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Tajā iekļautas atskaites no visiem ministrijas departamentiem un struktūrvienībām, kas piedalījās datorsistēmas tapšanā, uzskaitītas visas sanāksmes un to dalībnieki. Nekādi korupcijas vai politiskā spiediena riski nav atklāti.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs skaidroja: “Par iepirkuma tiesiskumu, likumību es varu pateikt, ka tur viss ir pilnīgā kārtībā. Tas, kas man personīgi nepatīk, ka katrai šai firmai pievelk politiskos uzvārdus. Jā, šī firma nav pirmo gadu nozarē; ja tur ir kaut kas saistībā ar politiķiem vai citām norisēm, tad es domāju, ka tas ir citu iestāžu darbības lauks.”
Lauksaimniekus saniknojusī LIZ sistēma ir Valsts augu aizsardzības dienesta atbildībā. Tā ir daļa no plašāka Zemkopības ministrijas plāna digitalizēt nozari, par ko noslēgta septiņu miljonu eiro vienošanās ar uzņēmumu "Autentica" un "Softikom" apvienību.
Uzņēmuma "Autentica" valdē ir Nacionālās apvienības politiķa Aleksandra Kiršteina dēls Kārlis. Savukārt uzņēmumu "Softikom" pagājušajā gadā iegādājās Miks Ekbaums, kura uzņēmumiem savulaik ļoti veicies ZZS pārraudzītu ministriju iepirkumos.
Reālos darbus LIZ sistēmas izstrādē īsteno apakšuzņēmējs "Catchsmart", kura vadītājs un patiesais labuma guvējs ir kokrūpnieks Uldis Mierkalns. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas dienesta ziņojumu, tieši šis uzņēmums uzreiz pēc "Autentica" un "Softikom" līguma parakstīšanas komunicēja ar iestādēm par darbu izpildes termiņiem. Paša projekta vadība deleģēta firmai "Orange 4 IT", kas pieder Ārim Āriņam.
Arī citos ministrijas līgumos, kas slēgti kopējās 7 miljonu vienošanās ietvaros, darbi deleģēti apakšuzņēmējiem: SIA “CatchSmart”, SIA "Orange 4 IT", SIA "iSoft Solutions", SIA "DIVI grupa", SIA "E-Synergy".
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs skaidroja: “Ja ir tādi lieli IT projekti, kas ir šie Eiropas fondu projekti, kur citiem varbūt iet sliktāk nekā mums, viņi vispār tos pat neapgūst, mēs vismaz apgūstam, tad jārēķinās arī ar cilvēku kapacitāti. Par to mēs arī dzirdējām, ka šajās IT kompānijās vienkārši nav cilvēku kapacitāte pretī, bet tur pretī IT kompānijas saka - arī no jūsu puses nav, kad nodod kādus darba nodevumus un iestāžu pusē nav cilvēku, kas to spēj notestēt vai pārbaudīt. Tad mēs esam visi vienā laivā.”
Tagad ministrija uz laiku atlikusi prasību lauksaimniekiem obligāti izmantot LIZ sistēmu. Līdz pavasarim sola padarīt to lietotājiem draudzīgāku. Piemēram, neprasīt datus, kas vēl gadu vai pat vairāk nav obligāti iesniedzami. Tāpat zemnieki varēs importēt datus no datu bāzēm, ko viņi jau tagad izmanto, nevis tās pārrakstīt ar roku.
Raivis Kronbergs: “Sistēmai ir jāsadarbojas ar jau esošām, dati ir jānolasa gan no privātām sistēmām, datu bāzēm, kur ir uzkrāti dati, gan no citām valsts informācijas sistēmām. Tas vēl nebija pabeigts, bet lauksaimnieki jau sāka ievadīt savus datus, viņiem vienkārši tie dati neielasījās, tas viņus ļoti uzvilka, nesaglabājās un vēl viss cits.”
Ministrija pagaidām atļāvusi zemniekiem iesniegt datus jebkādā formātā, un ar to pārrakstīšanu sistēmā nodarbojas Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki.
Lauksaimnieku neapmierinātību izraisījusī sistēma līdz šim izmaksājusi 700 tūkstošus eiro, bet par to noslēgti līgumi kopumā miljona eiro vērtībā. Šī nauda nāk no Eiropas atveseļošanas fonda. Tas tika radīts, lai dalībvalstis pēc Covid krīzes varētu stimulēt ekonomiku.