Siliņa skaidro valsts budžeta izdevumu straujo pieaugumu (5)

Viņa vērsa uzmanību, ka līdzīgu EK vērtējumu saņēmušās arī citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kurām izdevumi pieauguši vairāk, nekā EK to būtu vēlējusi un ir rekomendējusi. Siliņa akcentēja, ka šogad valdībā tika panākta vienošanās par vairākām prioritātēm. Turklāt aizsardzības izdevumi ir viena no lielākajām izdevumu sadaļām.

"Finansējums aizsardzībai bija paredzēts arī iepriekšējos gados, tomēr tas parādās kopējos izdevumos. Tā bija mūsu izvēle ieguldīt finansējumu žoga izbūvē uz Latvijas un Krievijas robežas, taču jāņem vērā, ka būvniecībā cenas ir palielinājušās. Tāpat esam vienojušies, ka papildu līdzekļi jāiegulda iekšējā drošībā. Diemžēl ģeopolitiskā situācija rada savus izaicinājumus valsts budžetam," teica Siliņa.

Pēc premjeres paustā, gana ietilpīgi budžeta izdevumi ir saistīti ar veselības nozari. Siliņa skaidroja, ka Latvijai bija nepieciešams papildu finansējums veselībai, jo neesot noslēpums, ka Latvija ar ieguldījumiem veselības nozarē atpaliek no citām ES dalībvalstīm.

Ministru prezidente sacīja, ka ieguldījumi bijuši arī izglītībā, jo bija jāpilda pedagogu streika prasības. Siliņa norādīja, ka EK secinājumiem ir loģisks izskaidrojums, ja valdība ir apņēmusies un pilda solījumus iedzīvotājiem.

"Iespējams, EK būtu gribējusi citādāku budžeta tēriņu veidošanu Eiropā kopumā. Pamazām iezīmējas sarunas par ES daudzgadu budžetu. Sarunas nebūs vieglas, jo visā Eiropā, tai skaitā, piemēram, Vācijā ir augusi inflācija. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē jauni risinājumi, kā ar šiem izaicinājumiem tiktu galā. Eiropā ir dalībvalstis, kas vairāk iegulda, taču arī tām ir ļoti liels izaicinājums atrast papildu finansējumu," sacīja Siliņa.

Jau rakstīts, ka EK ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums, ka budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem.

"Ja mēs paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski samazināt," akcentēja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt - patlaban papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.

Tāpat EK secina, ka Latvijā nav makroekonomiskās nesabalansētības un Latvija netiks padziļināti vērtēta.

LETA jau rakstīja, ka Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Paredzēts, ka budžetu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeima sāks skatīt 7.decembrī.

Valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP. Savukārt valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.