/nginx/o/2023/11/28/15747250t1h446a.jpg)
250 gadu laikā, kopš cilvēks izmanto fosilo kurināmo, mēs esam spējuši sadedzināt tik daudz ogļu un naftas, ka uzsilusi planētas atmosfēra un okeāni, veicinot klimata pārmaiņas un apdraudot pat mūsu pašu labklājību un eksistenci. Tas viss tiek dēvēts par “lielāko zinātnisko eksperimentu cilvēces vēsturē”. Bet vai zinātniekiem ir azotē kāds triks, kāds eksperiments, kas visu varētu vērst par labu?
2019. gada dokumentālajā filmā “Ledus uz uguns” (Ice On Fire), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, pasaulslavenais aktieris Leonardo di Kaprio šoreiz neataino kādu dramatisku tēlu, bet gan darbojas kā teicējs un producents, parādot, cik nopietnas klimata krīzes priekšā mēs esam. Tas, kas planētai nepieciešams, ir 100% atjaunojamā enerģija, uzskata di Kaprio.
VIDEO: FILMAS KACEKLIS
“Pēdējos 250 gadus mēs esam veiksmīgi realizējuši lielāko zinātnisko eksperimentu cilvēces vēsturē,” filmas ievadā saka di Kaprio. “Planētas sniega un ledus kušana nu izraisījusi klimata pārmaiņas, apdraudot dzīvības eksistenci uz Zemes. Nedrīkst ļaut piepildīties drūmajiem nākotnes scenārijiem. Tomēr pulkstenis tikšķ. Zinātnieki saka, ka nekavējoties jāievieš risinājumi.”
2007. gadā di Kaprio kopā ar filmu veidotāju Leilu Konersu radīja dokumentālo filmu “11. stunda”, kurā parādīts globālās vides stāvoklis, kā arī teorētiski un praktiski risinājumi planētas ekosistēmu atjaunošanai. 12 gadus vēlāk pasaules politiskie līderi ir spējuši ignorēt lielāko daļu potenciālo briesmu, kas pieminētas filmā, tomēr klimata zinātnieki nav snauduši un ir radījuši vairākus paņēmienus, kā klimata krīzi varētu risināt.
Tieši tas ir jaunās dokumentālās filmas pamatā, proti, tajā tiek spriests par to, cik tālu mēs esam nonākuši un kāda ir klimata situācija šodien, kā arī izvirzīti reālistiski paņēmieni, kas varētu apturēt klimata pārmaiņas.
Filmas galvenā būtība jeb vēstījums ir vienkāršs: mēs, cilvēki, saražojam pārāk daudz oglekļa dioksīda, izsitot no līdzsvara planētas klimatu. Mums nekavējoties jārīkojas vai arī jābūt gataviem stāties priekšā skarbām sekām.
Leila Konersa arī vēlējās skatītājiem parādīt pasauli no “cilvēka skatupunkta”, proti, daudzās klimatam veltītajās dokumentālajās filmās Zemes problēmas parādītas no ļoti tāla skatupunkta, piemēram, satelītiem. Šajā filmā Konersa ar savu komandu apzināti palaida ar videokameru aprīkotu dronu virs zemes cilvēka augstumā.
“Mēs jutām, ka, tā rīkojoties un aprunājoties ar cilvēkiem, kuri katru dienu ar to nodarbojas, filma būs saprotamāka,” izdevumam “The World” teica Konersa.
Savukārt Leonardo di Kaprio, kurš ir zināms kā aktīvs vides aizstāvis, paziņojumā pauda: “Es un mani partneri izveidojām šo filmu, lai sniegtu ruporu zinātniekiem un pētniekiem, kas ik dienu nepagurstoši strādā klimata pārmaiņu frontē. Mēs vēlējāmies radīt filmu, kas parāda mūsu planētas skaistumu, reizē uzsverot nepieciešamos risinājumus problēmām, kas saistītas ar atjaunojamo enerģiju un oglekļa dioksīdu.”
Filmā īpaši uzsvērti punkti, kas saistīti ar nepieciešamību no Zemes atmosfēras aizvākt oglekļa dioksīdu (CO2). Lai arī daudzi vides aktīvisti neatzīst kapitālistu radītās inovācijas, lai, piemēram, oglekļa dioksīda aizvākšanu no atmosfēras padarītu iespējamu, tomēr ir prieks redzēt, ka zinātnieki aktīvi cenšas izgudrot aizvien labākus un efektīvākus veidus, klimata problēmu risināšanai. Atgriezties akmens laikmetā negrib neviens.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".
