Maskavā sākušās masveida “lielgabalu gaļas” medības, ziņo BBC (18)

Taču kopš 2022. gada juridisko strīdu skaits ar iesaukšanas komisijām ir trīskāršojies un tuvojas 1000 gadījumiem. BBC stāsta, kā Krievijas galvaspilsētā notiek iesaukšana armijā, ko juristi dēvē par nelikumīgu.

23. oktobra agrā rītā netālu no Maskavas kāda hosteļa ēku burtiski ieskauj Rosgvardijas autobusi. Ēkā ienāca aptuveni ducis cilvēku - departamenta un militārās iesaukšanas biroja darbinieki. Viņi ienāca istabās bez klauvēšanas un, nenosaucos savus vārdus, pieprasīja, lai vīrieši uzrāda pases un militārās biļetes.

“Man nebija pat laika pamosties,” atceras 21 gadu vecais Radomirs (iesaukto un viņu tuvinieku vārdi varoņu drošības dēļ ir mainīti). - Neviens nepaskaidroja, kas notiek. Mani un manu kaimiņu izveda no manas istabas, bet no visas kopmītnes - līdz septiņiem citiem iesaukuma vecuma cilvēkiem, tiem, kas vēl nebija dienējuši. Viņi piespiedu kārtā iesēdināja mūs autobusā un aizveda uz nezināmu galamērķi.

Tikai dažas nedēļas pirms šī incidenta Radomirs bija devies uz Maskavu no Doņeckas strādāt rotācijas kārtībā. Pirms tam viņš bija koledžas students un nebija iesaukts dienestā. Viņam ir tikai viena – Krievijas pase.

Visa iesaukšanas kampaņa ir balstīta uz “vienas dienas iesaukšanas” principu - ja vīrietis ir ieradies armijas iesaukšanas centrā, tad vakarā viņš jau ir pulcēšanās vietā, pirms viņu nosūta uz militāro vienību, BBC pastāstīja militāro tiesību eksperti Aļona Saveļjeva no advokātu biroja Kaloy.ru un jurists no cilvēktiesību koalīcijas “Aicinājums uz sirdsapziņu”, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.

Iesaukšanas vecuma vīriešus sagrābj uz ielas, metro, tirdzniecības centros, viņi ierodas klubos un darba kopmītnēs, lai viņus paņemtu. Galvaspilsētā tiek reģistrēti cilvēki, kuri nedzīvo Maskavā un strādā rotācijas kārtībā. Kopš oktobra visā Krievijā notiek reidi pret darba migrantiem, kuri ir ieguvuši Krievijas pases. Daži no viņiem vērsās pēc palīdzības pie cilvēktiesību aktīvistiem, bet neuzdrošinājās pārsūdzēt iesaukšanu tiesā. “Cilvēki vienkārši aizbrauca dienēt,” saka organizācijas “Apelācija pēc sirdsapziņas” jurists.- Reidu skaits ir bezprecedenta lielos mērogos; pagājušajā gadā šādu patvaļas apjomu mēs neesam novērojuši.

Cilvēktiesību aktīvisti no dažādām organizācijām jau ir saņēmuši simtiem lūgumu, un katrs, kurš pie viņiem vērsās, ziņoja, ka viņam līdzās tādā pašā situācijā ir arī citi cilvēki. Tātad mēs runājam arī par tūkstošiem gadījumu.

Radomirs un viņa kopmītnes biedri tika aizvesti uz karaspēka iesaukšanas biroju netālu no Maskavas, kur viņus nosūtīja uz medicīnisko pārbaudi. Vīrietim lūdza pastāstīt, kur viņš ir mācījies, nosaukt darbavietu un sniegt ziņas par vecākiem. Vienā no kabinetiem - lūdza uzrādīt medicīniskās izziņas par iepriekšējām pārbaudēm. “Es teicu, ka visas manas izziņas palikušas Doņeckā, un piedāvāju ļaut man doties uz turieni un tur iziet iesaukumu. Man teica: “Neuztraucieties, mēs jūs tik un tā iekļausim militārajā reģistrā”.

Tajā pašā dienā viņa istabas biedrs tika aizvests uz militāro dienestu. Puisis bija ieradies Maskavā no Tivas republikas un, kā stāsta Radomirs, pat nezināja krievu valodu, taču tas netraucēja viņu bez pavēstes iesaukt armijā.

Radomiram izdevās aizbēgt, bet viņa pase palika militārajā komisijā.

Tagad jaunais vīrietis nezina, ko darīt: pēc pases ir bīstami atgriezties, bet bez tās viņš nevar atgriezties Doņeckā - pie ieejas pašpasludinātajā “Doņeckas Tautas republikā” ir kontrolpunkti. Un pat Doņeckā, neraugoties uz viņa slimībām, viņu var aizvest uz militārās iesaukšanas centru. “Mobilizācijas laikā Doņeckā viņi nesūtīja pavēstes, bet vīriešus izķēra piespiedu kārtā,” viņš stāsta. – “Viņi viņus vienkārši paņēma uz ielas pie tirdzniecības centriem un izglītības iestādēm, iesēdināja autobusā un aizveda prom.”

Radomirs vērsās tiesā, lai apstrīdētu lēmumu par iesaukšanu un reģistrāciju. Lieta jau ir nodota izskatīšanai. Viņš arī iesniedza sūdzības prokuratūrai un augstākajai iesaukšanas komisijai.

Kāds cits 27 gadus vecs Maskavas iedzīvotājs, saglabājot anonimitāti, BBC pastāstīja, ka pirms dažām dienām kopā ar trim vienaudžiem izklaidējies Maskavas tirdzniecības centrā, kad pie viņiem pienākuši policisti. Viņi jauniešiem paziņojuši, ka veic “iesaukšanas operāciju”, un lūguši uzrādīt dokumentus.

Tikai vienam vīrietim no kompānijas bija pase. Tad policisti sāka jautāt biedriem, vai viņi ir dienējuši armijā. “Es viņiem teicu, ka visiem jau ir militārās apliecības. Viņi atbildēja: “Tad labi”,” stāsta BBC sarunu biedrs. Tad viens no policistiem, kurš bija tāda paša vecuma kā kompānijā esošie jaunieši, ieteica viņiem “labāk p****ies prom no šejienes” (aiziet), paskaidrojot, ka tirdzniecības centrā strādā citas policistu grupas.

Galu galā jaunieši neaizgāja. Pēc kāda laika, kad viņi apsēdās pusdienot, viņi redzēja to pašu policistu grupu, kas kaut kur veda kādu aziātu izcelsmes jaunieti.

Putins dod rīkojumu paplašināt Krievijas armiju par 170 000

Krievija vēlas palielināt savu karavīru skaitu par 15 procentiem. Prezidents Vladimirs Putins par to ir parakstījis dekrētu, ziņo armijas pārstāvji Maskavā. Iemesli ir “draudi” Ukrainā un “NATO paplašināšanās turpināšanās”.

Saskaņā ar Kremļa publicēto dekrētu nākotnē bruņoto spēku skaitliskais sastāvs tiks palielināts līdz aptuveni 1,32 miljoniem. Tas būtu 170 000 līgumkaravīru un iesaucamo karavīru skaita palielinājums pēc tam, kad Putins tikai 2022. gada vasarā bija pavēlējis palielināt Krievijas bruņotos spēkus līdz 1,15 miljoniem vīru.

Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija nekavējoties atspēkoja iedzīvotāju bažas, ka varētu tikt plānots jauns mobilizācijas vilnis. “Mobilizācija nav plānota,” paziņoja ministrija. Tā vietā tā paļausies uz Krievijas pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteiksies armijā.

Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno agresijas karu pret kaimiņos esošo Ukrainu. Pati Maskava jau ilgu laiku nav sniegusi nekādu informāciju par upuriem un ievainotajiem savās rindās. Tomēr daudzi eksperti apliecina, ka Krievijas upuru skaits ir liels.

Pēc tam 2022. gada rudenī Putins deva rīkojumu par mobilizāciju, kuras rezultātā uz fronti tika iesaukti aptuveni 300 000 vīru. Šis pasākums daļā Krievijas sabiedrības izraisīja klaju paniku, un simtiem tūkstošu cilvēku aizbēga uz ārzemēm. Kopš tā laika daudzi baidās, ka varētu notikt otrais mobilizācijas vilnis.