Izraēla izmanto mākslīgo intelektu “Evaņģēlijs”, lai uzbruktu “Hamās” grupējumam (3)

Izmeklēšana, ko veica “+972” un “Local Call”, ir balstīta uz intervijām ar septiņām pašreizējām un bijušajām Izraēlas izlūkdienestu amatpersonām, tostarp militārās izlūkošanas un gaisa spēku personālu, kas iesaistīts Izraēlas operācijās aplenktajā Gazas joslā, kā arī palestīniešu liecībām, datiem un dokumentiem no Gazas joslas, Izraēlas aizsardzības spēku preses dienesta un citu Izraēlas valdības iestāžu oficiāliem paziņojumiem.

Izraēlas aizsardzības spēku datubāzē ir informācija par 30 000 līdz 40 000 cilvēku, kurus tur aizdomās par dalību “Hamās” vai citos grupējumos, un automatizētā sistēma piedāvā šādu palestīniešu dzīvesvietu koordinātas (sistēma uzskaita civiliedzīvotāju skaitu, kuri varētu tikt nogalināti uzbrukuma laikā konkrētam mērķim), vietējam laikrakstam “Local Call” pastāstīja avoti.

“Nekas nenotiek nejauši. Kad kādā mājā Gazā nogalina trīsgadīgu meitenīti, tas notiek tāpēc, ka kāds armijā ir nolēmis, ka viņas nāve nav nekas slikts, ka tā ir cena, ko ir vērts maksāt, lai trāpītu [citam] mērķim. Mēs neesam “Hamās”. Tās nav nejaušas raķetes. Viss tiek darīts apzināti. Mēs precīzi zinām, cik liels ir nejaušo upuru skaits katrā mājā,”

izmeklētāji citēja kādu avotu.

Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem vēl viens iemesls, kāpēc Gazas joslā ir nodarīti plaši postījumi civiliedzīvotājiem, ir plaši izmantotā sistēma “Habsora” (“Evaņģēlijs”), kas lielā mērā balstīta uz mākslīgo intelektu un spēj “ģenerēt” mērķus gandrīz automātiski, turklāt daudz ātrāk, nekā tas bija iespējams agrāk. Šī mākslīgā intelekta sistēma, kā izteicās kāds bijušais izlūkošanas virsnieks, būtībā atvieglo “masu slepkavību fabrikas” izveidi, kurā uzsvars tiek likts uz kvantitāti, nevis kvalitāti.

Saskaņā ar “+972” un “Local Call” avotiem Izraēlas gaisa triecienu skartos mērķus Gazā var aptuveni iedalīt četrās kategorijās. Pirmā ir “taktiskie mērķi”. Tie ir standarta militārie mērķi: bruņotas kaujinieku šūniņas, ieroču noliktavas, raķešu palaišanas iekārtas, prettanku raķešu palaišanas iekārtas, mīnmetēju palaišanas iekārtas, militārie štābi, novērošanas posteņi utt.

Otrā grupa ir “pazemes mērķi”, galvenokārt tuneļi, ko “Hamās” ir izrakuši zem Gazas rajoniem, tostarp zem civiliedzīvotāju mājām. Gaisa triecieni pret šiem mērķiem var izraisīt māju, kas atrodas virs tuneļiem vai to tuvumā, sabrukumu.

Trešajā kategorijā ietilpst tā sauktie “spēka mērķi”, kas ietver augstceltnes un dzīvojamās mājas pilsētu centros, kā arī sabiedriskās ēkas, piemēram, universitātes, bankas un valsts iestādes. Saskaņā ar trīs avotiem izlūkdienestos, kuri iepriekš bijuši iesaistīti triecienu plānošanā un veikšanā pret šiem “spēka mērķiem”, šādu mērķu uzbrukumu pamatā ir doma, ka apzināts uzbrukums palestīniešu sabiedrībai radīs “civilo spiedienu” uz “Hamās”.

Pēdējā kategorija ir “ģimenes mājas” vai “operatīvo darbinieku mājas”. Šo uzbrukumu mērķis ir iznīcināt privātmājas, lai nogalinātu kaut vai tikai vienu iedzīvotāju, kuru tur aizdomās par piederību “Hamās” vai Islāma džihādam. Tomēr pašreizējā karā palestīniešu liecības ļauj secināt, ka dažās no nogalinātajām ģimenēm nav neviena šo organizāciju kaujinieka.

Saskaņā ar “The Guardian” avotu sniegto informāciju tūlīt pēc uzbrukumu sākšanās 7. oktobrī grupējuma vadoņi slēpās tuneļos, un mākslīgā intelekta sistēma spēja atklāt jaunāko kaujinieku grupas. “Tas ir liels skaits māju. “Hamās” locekļi, kuriem patiesībā nav nozīmīgu lomu, dzīvo mājās visā Gazas joslā. Tāpēc viņi [Izraēlas karaspēks] iezīmē māju, bombardē to, nogalinot visus, kuri tur atrodas,” kāds sarunu biedrs sacīja izdevumam “Local Call”.

Lēmumu par triecienu veikšanu pieņem vienības dežūrdaļas komandieri, no kuriem daži bija “vardarbīgāki par citiem”, laikrakstam “The Guardian” pastāstīja viens no operatoriem, kurš 2021. gadā pameta Izraēlas armiju. Viņš ziņoja par gadījumiem, kad “bija šaubas par mērķi” un “mēs nogalinājām, manuprāt, nesamērīgu skaitu civiliedzīvotāju”.

“Tas patiešām ir kā rūpnīca. Mēs strādājam ātri, un nav laika iedziļināties mērķī. Tiek uzskatīts, ka mūs vērtē pēc tā, cik daudz mērķu mums ir izdevies sasniegt,”

Izraēlas izdevumam pastāstīja avots, kurš iepriekš strādājis šādā vienībā. Cits sarunu biedrs sacīja, ka “Evaņģēlijs” ļauj armijai vadīt “masu slepkavību fabriku”, kurā uzsvars tiek likts uz kvantitāti, nevis kvalitāti.

Bijušais Izraēlas armijas priekšnieks Avivs Kočavi vēl pirms kara sākuma 7. oktobrī sacīja, ka Izraēlas aizsardzības spēki agrāk Gazas joslā gada laikā atklāja 50 mērķus, savukārt mākslīgā intelekta sistēma ļāva atklāt simts mērķus dienā.

“Mākslīgais intelekts ir ārkārtīgi nopietns risks, un lielā mērā šis džins jau ir izlaists no pudeles, jo tiešsaistē parādījušies daudzi mākslīgā intelekta rīki. Pasaulei ir jārisina šī problēma, jādefinē tā, jāievieš stingrs regulējums, jānosaka galvenie kontroles mehānismi, jānodrošina sodi un jāveic lieli ieguldījumi izglītībā un informētībā,”

pauda Kočavi.

Eksperti, kurus intervēja publikācijām, apšaubīja, vai mākslīgā intelekta izmantošana varētu samazināt civiliedzīvotāju upurus.

Pēc SIPRI pētnieces Martas Boe (Martha Boe) domām, operatori var sliekties uz automatizāciju un pārmērīgu paļaušanos uz sistēmām, kas lielā mērā ietekmē sarežģītus cilvēku lēmumus. Pastāv risks, ka, paļaujoties uz šīm sistēmām, var tikt zaudēta spēja jēgpilni novērtēt civiliedzīvotājiem nodarītā kaitējuma riskus.