Saeima piektdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) kā galveno iestādi visu starptautiski noteikto sankciju izpildē Latvijā un kā kompetento iestādi visu Eiropas Savienības (ES) regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā.
Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka ar grozījumiem tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti.
Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju ieviešanu ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, kas lemtu par jautājumiem, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru.
Tāpat likums paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu, tas ir, atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilžu sniegšanu uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju ieviešanu un piemērošanu, sankciju apmācību organizēšana un vadīšana, informatīvo materiālu par sankciju piemērošanu un izpildi izstrāde un publicēšana, kā arī saziņa ar ārvalstu institūcijām (tostarp ES iestādēm) par sankciju piemērošanu un izpildi Latvijā.
Funkciju īstenošanai nepieciešamā kārtība tiks noteikta saistošajos Ministru kabineta noteikumos.
Jaunās FID funkcijas ir pilnībā juridiski un strukturāli nodalītas no FID pamatfunkciju izpildes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam, saskaņā ar ko FID ir neatkarīga un autonoma iestāde, un kā ietvaros iegūto informāciju FID drīkst izmantot tikai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētajam.
Starptautiskās sankcijas kā ANO un īpaši pēdējos gados ES noteiktās sankcijas, ņemot vērā to spektru un tvērumu, nevar tikt kategorizētas šaurā veidā, tādēļ turpmāk likumā vairs netiek izdalīti starptautisko sankciju veidi, skaidro FM. Visas starptautiskās sankcijas, izņemot atsevišķus likumā atrunātus gadījumus, ir tieši piemērojamas Latvijā - ANO noteiktās sankcijas tiek transponētas ar ES regulējumu un ES regulējums ir tieši piemērojams.
Savukārt visu noteikto ES ierobežojošo pasākumu veidi tiek definēti ES regulās un citos normatīvajos aktos, piemēram, konkrēti definējot, kas ir finanšu līdzekļi, uz kuriem attiecināma iesaldēšana un tamlīdzīgi. Tādējādi likumā ir noteikts, ka Latvijā jebkuru starptautisko sankciju piemērošana notiek nekavējoties un visā to pilnībā. Šāds regulējums ir atbilstošs starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas ("Financial Action Task Force") noteiktajiem kritērijiem.
Tiek paredzēts Ministru kabineta deleģējums noteikt gadījumus, kuros var tikt piemērotas ES dalībvalsts vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas. Ministru kabinets nosaka kritērijus pēc kuriem var tikt noteiktas ES dalībvalsts vai NATO dalībvalsts sankcijas, kā arī prasības attiecībā uz to piemērošanu Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem. Piemēram, šādu sankciju noteikšana ir svarīga Latvijas finanšu nozares stabilitātei un ilgtspējai, ņemot vērā ASV dolāra lomu pasaules finanšu tirgos un nepieciešamību Latvijā saglabāt korespondējošās attiecības ar bankām ASV, skaidro FM.
Turpmāk FID arī pieņems lēmumus par izņēmumu piemērošanu. Lai pieņemtu lēmumu par izņēmuma piemērošanu un izdotu pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, FID rīcībā ir jābūt pilnīgai un pamatotai informācijai par izņēmuma apstākļiem un atbilstību sankciju regulējumam. Tādējādi pieteikuma efektīva izvērtēšana ir iespējama, tikai tad ja iesniegums iekļauj prasītā izņēmuma juridisko pamatojumu un visus šo pamatojumu apliecinošos dokumentus. Līdz ar to iesniegums ir noformējums rakstveidā.
FID izsniegtā atļauja izņēmuma piemērošanai tiks attiecināta uz ES regulās, ar kurām noteiktas sankcijas, minētajiem izņēmumiem saistībā ar dalībvalsts tiesas nolēmuma izpildi. Šādus lēmumus par izņēmumu piešķiršanu FID izskata, piemēram, maksātnespējas gadījumos, piešķirot maksātnespējas procesa administratoram atļauju par parādnieka aktīvu kopumu, kas norādīts administratora iesniegumā FID. Saskaņā ar ES regulās noteikto, visi ienākumi, maksājumi un procenti no procesa tiek iesaldēti. FID iesniegumus izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.
FID lēmumu par izņēmuma atļaujas izsniegšanu varēs vispirms apstrīdēt FID priekšniekam. Ņemot vērā FID juridiski un strukturāli nodalītās pamatfunkcijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju jomās, lēmumu par izņēmuma piemērošanu pieņem FID atbildīgā amatpersona sankciju jautājumos. Šo lēmumu var apstrīdēt FID priekšniekam, savukārt FID priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt Ārlietu ministrija pieņems lēmumus par izņēmumu - licenču piešķiršanu attiecībā uz divējādas nozīmes precēm saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteikto kārtību. Iesniegumi tiek izskatīti Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ārlietu ministrija pieņems arī lēmumus par humāno izņēmumu piemērošanu, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu, kurā norādīts izņēmuma juridiskais pamatojums un nepieciešamība, kā arī pievienoti pamatojošie dokumenti. Ārlietu ministrija iesniegumus izskatīs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, taču faktiski iesniegumi tiek izskatīti nekavējoties jeb steidzamības kārtībā, ņemot vērā iesnieguma humāno (bieži ārkārtas situācijas) aspektu. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tāpat paredzēta izņēmuma pieļaušana ārkārtas situācijās jūrā vai aviācijā, piemēram, nepieciešamību kuģim ienākt ostā vai lidmašīnai nolaisties Latvijas teritorijā. Lēmumus par šāda veida izņēmumiem jāpieņem nekavējoties, tāpēc kompetence saglabājas Civilās aviācijas aģentūrai par aviācijas jomu un ostas kapteinim par ārkārtas situācijām kuģniecības jomā.
Savukārt īpašos, ar nacionālo drošību saistītos jautājumos lēmumu par izņēmumu piemērošanu pieņems Ministru kabinets. Šādi gadījumi būtu attiecināmi uz situācijām, kurās izņēmuma piešķiršana var ietekmēt valsts drošību, tas ir, kā definēts Nacionālās drošības likumā - jautājumi saistīti ar valsts neatkarību, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumu, sabiedrības brīvas attīstības perspektīvu, labklājības un stabilitātes apdraudējumu.
Līdz šim sankciju izņēmumi Latvijā nav tikuši piemēroti bieži, tie ir bijuši atsevišķi gadījumi, kuros lēmumu ir pieņēmis Ministru kabinets, kā, piemēram, sankcijām pakļautā uzņēmuma SIA "Severstal Distribution" pārdošana itāļu uzņēmumam "Marcegaglia", lai nodrošinātu valstij svarīga uzņēmuma un darba vietu saglabāšanu. Ministru kabinets ir arī pieņēmis lēmumu par sankcijām pakļautu līdzekļu - minerālmēslojuma ziedošanu ANO Pasaules Pārtikas programmai, balstoties uz ANO ģenerālsekretāra lūgumu Latvijas Valsts prezidentam.
Piedāvātā redakcija "īpašos, ar nacionālo drošību saistītos jautājumos" paredz, ka FID, saņemot iesniegumu par izņēmuma piešķiršanu, izvērtē minētā jautājuma tvērumu un konsultējoties ar Ārlietu ministriju ierosina ārlietu ministram virzīt jautājumu uz Ministru kabinetu. Ārlietu ministrija koordinē izvērtējumu starp uzraudzības institūcijām un nozaru ministrijām, sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas pēc saskaņošanas ar Finanšu un Tieslietu ministrijām, kā arī attiecīgās nozares ministriju vai ministrijām, tiek iesniegts Ministru kabinetā.
Īpaši, ar nacionālo drošību saistīti jautājumi var ietvert, piemēram, lēmumus par valstiski nozīmīgu uzņēmumu darbības turpināšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu, lēmumus par potenciālu ārvalstu investoru apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumus par sankcijām pakļautu nozīmīgu personu īpašumiem Latvijā, un tamlīdzīgus lēmumus.
FID ir noteikta kompetence pieņemt ikvienai personai saistošus starptautisko un nacionālo sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, kas attiecas gan uz sankciju noteikšanas, gan atcelšanas gadījumiem. Piemēram, gadījumos, ja juridiskai personai ir sarežģīta vai slēpta īpašumtiesību struktūra vai pēc Uzņēmumu reģistram pieejamās informācijas nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, tādējādi konstatējot kontroles aspektu, FID var sniegt tā rīcībā esošo informāciju, lai sankcijas varētu tikt izpildītas.
Savukārt gadījumos saistībā ar sankciju atcelšanu un sankcijām pakļauto (iesaldēto) resursu atbrīvošanu, regulējuma nepieciešamība izriet no 2019.gadā publicētā Eiropas Padomes "Moneyval progresa" ziņojuma par situāciju Latvijā, kurā norādīti trūkumi Latvijas normatīvajos aktos, kas neapskata līdzekļu atbrīvošanas apstākļus, lai nodrošinātu sankciju atcelšanas izpildi (tādos gadījumos kā delistēšana vai īpašumtiesību/kontroles apstākļu maiņa). Piemēram, gadījumā, ja tiek veikta sankcijām pakļautas juridiskas personas īpašumtiesību vai kontroles maiņa, FID ir tiesības izvērtēt, vai šāda īpašumtiesību vai kontroles maiņa ir atbilstoša sankciju regulējumam un lemt par to, vai sankcijas joprojām būtu attiecināmas.
FID pārņems no Ārlietu ministrijas atbilžu sniegšanu uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju ieviešanu un piemērošanu. Atbildes uz iesniegumiem FID sniegs atbilstoši Iesnieguma likumā noteiktajām prasībām, tādēļ šī kārtība nav atsevišķi izcelta likumprojektā.
FID kompetencē iekļauta informācijas publicēšana par sankciju subjektiem un saskaņā ar starptautiskajām sankcijām iesaldētajiem saimnieciskajiem resursiem. Daļēji šādu informāciju, savā tīmekļvietnē publicējot datus par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros, šobrīd nodrošina Tieslietu ministrija, atbilstoši tai noteiktajai koordinējošajai lomai sankciju piemērošanā valsts uzturētajos reģistros, kurus uztur Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs, Patentu valde, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", VAS "Latvijas Jūras administrācija", Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Lauksaimniecības datu centrs, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra".
Virzoties uz centralizētu modeli un vienas pieturas aģentūru, par kādu ar šiem likuma grozījumiem kļūs FID, plānots, ka FID tīmekļvietnē būs pieejama informācija par sankcijām pakļautajām privātpersonām Latvijā.
Uzņēmumu reģistrs un FID turpinās regulāru informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju atbilstību Uzņēmumu reģistrā pieejamajām atzīmēm un FID tīmekļvietnē publicētajai informācijai. Vienlaikus FID savā tīmekļvietnē uzturēs arī visu starptautisko un nacionālo sankciju sarakstus, tādējādi atvieglojot informācijas pieejamību privātpersonām.
Vienlaikus likums paredz informācijas apriti un koordināciju starp FID un Ārlietu ministriju, lai Ārlietu ministrija varētu izpildīt savas saistības pret starptautiskajām organizācijām attiecībā uz to noteiktajām sankcijām.
Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde par sankciju noteikšanu Latvijā, tai skaitā par saziņu ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām. Vienlaikus, FID veic saziņu ar minētajiem starptautiskajiem partneriem savas kompetences ietvaros, piemēram, lai paziņotu par izņēmuma atļaujas piemērošanu ES un dalībvalstu kompetentajām institūcijām.
Ārlietu ministrija un FID plāno regulāru un padziļinātu koordināciju, lai nodrošinātu informācijas ātru un visaptverošu apmaiņu starp abām institūcijām, nodrošinot sekmīgu politikas izstrādi un ieviešanu.
Ikvienai personai, tostarp, uzraudzības institūcijām, būs pienākums nekavējoties informēt FID par sankciju izpildi, piemēram, par līdzekļu iesaldēšanu. Ikvienas personas pienākums ir labā ticībā ziņot FID par sankciju apiešanas mēģinājumiem.
FID sniegs Ārlietu ministrijai informāciju par sankciju izpildi, tostarp, informāciju, kas ministrijai neieciešama, lai nodrošinātu savu saistību pret starptautiskajām organizācijām izpildi. FID nav jāsniedz Ārlietu ministrijai informācija, kas iegūta izpildot citu likumu, piemēram Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.
Likums neskar sankciju politikas plānošanas jomu, kas saglabājas Ārlietu ministrijas kompetencē. Tajā ietilpst nacionālo sankciju jautājumu koordinācija, nacionālo sankciju noteikšana un atjaunošana, nacionālo normatīvo aktu pārskatīšana un precizēšana, jaunu ES sankciju piedāvājumu izstrāde, jau noteikto ES sankciju pārskatīšana un atjaunošana, ES tiesību aktu sankciju jomā izskatīšana un analīze, saziņa ar nacionālajām iestādēm par ANO, ES sankciju noteikšanu un ieviešanu.
Likums stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī, tomēr ņemot vērā nepieciešamību FID izstrādāt iekšējos normatīvus, atrast un apmācīt darbiniekus, izveidot atsevišķus lietvedības un informāciju tehnoloģiju risinājumus, pilnīga risinājuma ieviešana un jauno FID noteikto funkciju izpilde pilnā apmērā būtu iespējama sākot ar 2024.gada 1.aprīli.
Tādēļ likums paredz pārejas periodu FID pēc budžeta līdzekļu saņemšanas, lai faktiski sāktu pildīt tam piešķirtās papildus funkcijas, kas paredzēts pārejas noteikumos, nosakot, ka attiecīgie grozījumi, ar kuriem pēc būtības tiek mainīta līdz šim pastāvējusī sistēma, ir piemērojami ar 2024.gada 1.aprīli. Līdz 2024.gada 31.martam tiek piemērota līdzšinējā sistēma.
