/nginx/o/2023/12/08/15771117t1hbe45.jpg)
“Gazprom” piegādes Eiropas Savienībai (ES) ir vairākkārt samazinātas, taču Eiropas valstis joprojām turpina saņemt gāzi no Krievijas. Gāzes plūsma pa cauruļvadiem notiek pa diviem atzariem caur Ukrainu un Turciju, un kopš kara sākuma pat ir palielinājies sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu apjoms.
ES iestādes jau ir aicinājušas valstis un uzņēmumus atteikties no sašķidrinātās gāzes. Tagad Brisele plāno atļaut valstīm aizliegt importu no Krievijas un Baltkrievijas.
Tas ļaus Eiropas enerģētikas uzņēmumiem atteikties no piegādēm saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, nemaksājot lielas soda naudas, laikrakstam “Financial Times” sacīja kāda augsta ranga ES amatpersona.
Saskaņā ar dokumenta projektu, kurā ietverts jaunās politikas juridiskais pamatojums, jebkurai ES valstij būs tiesības aizliegt Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem pirkt cauruļvadu pārsūknēšanas apjomus un LNG termināļu jaudu.
Pirms kara uz Krieviju attiecās 40% no Eiropas gāzes importa; saskaņā ar “Eurostat” datiem šis īpatsvars, ieskaitot sašķidrināto dabasgāzi, tagad ir samazinājies līdz 12%. Daži Rietumu uzņēmumi, īpaši Spānijas, Beļģijas un Francijas, turpina pirkt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi, jo tā nav aizliegta un par ilgtermiņa līgumu laušanu draud ievērojams sods. ES arī nevēlējās noteikt pilnīgu LNG importa aizliegumu, jo tas varētu destabilizēt tirgu un skart bloka valstis, kuru iespējas dažādot iepirkumus ir ierobežotas.
“Uzņēmumi Eiropā, kas strādā [ar Krieviju] saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, apgalvo, ka viņi paņems atpakaļ līgumos paredzētos apjomus, ja vien politiķi to neaizliegs,” skaidro konsultāciju uzņēmuma ICIS vecākais LNG tirgus analītiķis Alekss Folijs. Tas jo īpaši attiecas uz “Total Energies”, kam pieder 20% “Novatek” “Jamalas LNG” projekta. Pilnīgs ES aizliegums varētu radīt zināmus piegādes traucējumus, jo tirgus dalībniekiem nāktos mainīt maršrutus un kārtību, taču “galu galā Eiropa spēj atrast citus [importa] avotus un Krievija spēj atrast citus pircējus,” norādīja Folijs.
Tagad Eiropas Komisija cenšas pārliecināt valstis pilnībā pārtraukt Krievijas gāzes iepirkšanu un tām valstīm, kuras var atteikties no Krievijas gāzes, dod juridisku instrumentu, kā to darīt. ES dalībvalstis, “ja tas būs nepieciešams to drošības interesēs”, varēs “daļēji vai, ja tas ir pamatoti, pilnībā ierobežot” piekļuvi infrastruktūrai gāzes operatoriem no Krievijas un Baltkrievijas, teikts dokumentā.
