Polijas konservatīvā valdība neiztur uzticības balsojumu, parlaments nominē Tusku

TVNET/LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Polijas premjers Mateušs Moraveckis
Polijas premjers Mateušs Moraveckis Foto: Marian Zubrzycki/EPA

Polijas premjerministra Mateuša Moravecka valdība pirmdien, 11. decembrī, zaudējusi parlamenta uzticības balsojumā.

Tikai 190 deputāti parlamenta apakšpalātā balsoja par Moravecka valdību, bet pret to balsoja 266 likumdevēji. 

Tādējādi pielikts punkts astoņus gadus ilgajam periodam, kurā pie varas atradās nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), un pavērts ceļš līdzšinējai opozīcijai veidot savu valdību bijušā premjera Donalda Tuska vadībā. 

Pēc balsojuma Polijas parlaments nominēja Donaldu Tusku premjerministra amatam. Tuska kandidatūru premjerministra amatam atbalstīja 248 no 449 klātesošajiem likumdevējiem. Tiek prognozēts, ka Tusks amatā stāties varētu nākamajā nedēļā. 

Kā ziņots, 15.oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās trīs opozīcijas saraksti - Tuska vadītā "Pilsoniskā koalīcija" (KO), apvienība "Trešais ceļš" (TD) un kreisi centriskā partija "Jaunie kreisie" - kopā ieguva 53,7% balsu un attiecīgi 248 no 460 deputātu vietām, proti, absolūto vairākumu.

Sagaidāms, ka parlaments pavisam drīz uzticēs Tuskam valdības veidošanu.

Opozīcijas alianse jau ir parakstījusi koalīcijas līgumu un izlēmusi, kā tiks sadalīti amati jaunajā valdībā.

PiS vēlēšanās izcīnīja tikai 194 mandātus un tai bija maz izredžu atrast koalīcijas partnerus. Neskatoties uz to, Polijas prezidents Andžejs Duda pirmajam uzticēja Moraveckim valdības veidošanu.

Saskaņā ar konstitūciju jaunajam premjerministram 14 dienu laikā ir jāiztur parlamentā uzticības balsojums. Moraveckim tas šodien neizdevās.

Sagaidāms, ka jaunā Polijas valdība nesīs izmaiņas Polijas ārpolitikā un izbeigs ilgstošās domstarpības ar Briseli, vispirms jau jautājumā par PiS īstenotajām tiesu reformām.

Polijai ir arī saspringtas attiecības ar Vāciju par kara reparācijām.

Tusks, kurš bija Polijas premjerministrs no 2007.gada līdz 2014.gadam un Eiropadomes prezidents no 2014.gada līdz 2019.gadam, centīsies uzlabot attiecības gan ar Eiropas Savienību (ES), gan Vāciju un ieturēt distanci attiecībās ar Ungāriju, kura arī konfliktē ar Briseli.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais