Otrdien, 12. decembrī, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmei, kur plānots diskutēt par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, par augsnes monitoringu un noturību un par noturīgu Eiropas mežu monitoringa sistēmu.
Latvija atbalsta pārmērīga un nevajadzīga iepakojuma daudzuma samazināšanu, tostarp, pārpakošanas aizliegumu. VARAM uzsver, ka vienlaikus ir būtiski, lai iepakojuma samazināšana nepalielina pārtikas atkritumu veidošanos vai nerada apdraudējumu pārtikas nekaitīgumam.
Latvija aicina regulas priekšlikumā paredzēt elastības iespējas attiecībā uz prasībām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanai, ieskaitot prasības saistībā ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas un depozīta sistēmas darbību.
Latvija pauž bažas par nesamērīgu prasību izvirzīšanu atkārtotai lietošanai un uzpildīšanai. Atkārtoti lietojams iepakojums ne vienmēr ir optimāls risinājums visiem iepakojuma materiāliem un preču kategorijām. Atkārtotas lietošanas un uzpildīšanas mērķi būtu jāapsver tikai, ja tie ir tehniski un praktiski iespējami, un sniedz izmērāmu labumu videi salīdzinājumā ar vienreiz lietojamām alternatīvām, uzsver VARAM.
Šovasar Eiropas Komisija nāca klajā ar direktīvas priekšlikumu par augsnes monitoringu un noturību, kas paredz ieviest augsnes monitoringa sistēmu un definēt, kas ir veselīga augsne, noteikta rīcība ar piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām. Tas veidos pamatu augsnes ilgtspējīgai apsaimniekošanai, lai saglabātu vai uzlabotu tās veselību un tādējādi veicinātu veselīgas un izturīgas augsnes visā ES līdz 2050.gadam.
Latvija kopumā atbalsta direktīvas priekšlikumu, jo uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt un uzturēt veselīgas augsnes, lai stiprinātu ekosistēmas pakalpojumus un bioloģisko daudzveidību, kā arī novērstu un samazinātu klimata izmaiņu ietekmi.
Latvija uzskata, ka augsnes veselībai ir jābūt balstītai uz sistemātiski iegūtiem datiem. Tomēr jebkurai pieejai ir jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgā augsne, ģeogrāfijas un klimata apstākļi, kā arī jāsniedz pietiekama elastība, lai šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā.
VARAM ieskatā direktīvas priekšlikumā nepieciešami uzlabojumi attiecībā uz praksēm un metodoloģijām, jo tās neder mežu augsnēm. Latvija meža augšņu monitoringa sistēmā un visos mežsaimniecības pētījumos izmanto Starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) metodes, kas Latvijā adaptētas jau 2004.gadā.
Latvijai būtiski, lai direktīvas priekšlikumā tiktu paredzēti instrumenti piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apsaimniekošanai, ņemot vērā specifisko situāciju.
Direktīvas priekšlikums paredz, ka būs jāveic izpēte visās potenciāli piesārņotās vietās, kā arī jāpanāk veselīgas augsnes līdz 2050.gadam. Latvijas gadījumā tas būtu jāveic vairāk nekā 3000 vietu, no kurām daudzām pirms 1990.gada vai pat vēlāk nebija privātu zemes īpašnieku. Līdz ar to daļā potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu ir vēsturisks piesārņojums un nav vairs identificējams un saucams pie atbildības zemes īpašnieks saskaņā ar "piesārņotājs maksā" principu.
Šoruden Eiropas Komisija nāca klajā ar regulas priekšlikumu par noturīgu Eiropas mežu monitoringa sistēmu, kura mērķis ir izstrādāt ES mēroga meža monitoringa sistēmu, kas atbalstītu saskaņotu un efektīvu esošo ES politiku īstenošanu vides, bioloģiskās daudzveidības, klimata, enerģētikas un bioekonomikas jomā. Tas nodrošinātu kopīgus, digitalizētus, salīdzināmus, savlaicīgus un pieejamus datus un izveidotu saskaņotu sistēmu integrētu ilgtermiņa mežu plānu izstrādei.
Kā skaidro VARAM, Mežu monitoringa regulas priekšlikums vērsts uz labāku datu un zināšanu ieguvi par mežiem. Nav paredzēts, ka tā ietekmēs dalībvalstu meža apsaimniekošanas politikas izvēli un mērķus. Ar Mežu monitoringa regulas priekšlikumu paredzēts ieviest tādus dalībvalstu plānošanas instrumentus, kas paredzētu integrētu pieeju mežiem kā daudzfunkcionālām ekosistēmām.
Plānots, ka Mežu monitoringa regulas priekšlikums balstīsies uz saskaņotu datu apmaiņu no esošajām dalībvalstu datu vākšanas sistēmām, galvenokārt no nacionālās mežu inventarizācijas. Tas līdz minimumam samazinās nepieciešamību dalībvalstīm pielāgot savas datu iegūšanas metodes. Tāpat meža monitoringa sistēmām būs jābalstās uz datiem, kas iegūti lauku darbos, kā arī ar attālās izpētes tehnoloģijām.
VARAM atzīst, ka patlaban Latvijas nacionālā pozīcija par regulas priekšlikumu ir izstrādes stadijā.
Padomes sanāksmē Latvija varētu paust sākotnējo viedokli, ņemot vērā nacionālo mežu monitoringa sistēmu, kas veidota atbilstoši Meža likumam, Zemkopības ministrijas darbības stratēģijai 2021.-2027.gadam, Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.
Latvija uz izstrādāto Mežu monitoringa regulas priekšlikumu raugās piesardzīgi, jo tajā ir ietverti nosacījumi, kas var izjaukt Latvijā jau esošo nacionālo meža datu ieguves sistēmu. Tādējādi tiktu pazaudēti vēsturiski iegūtie un uzkrātie dati.
Pašlaik Mežu monitoringa regulas priekšlikums ļoti lielu uzsvaru liek uz ģeotelpiskajiem datiem. Tomēr nav zināms, kā tas būs savietojams ar jau nacionālās sistēmā iegūtajiem zemes datiem. Latvijai ir bažas par ģeotelpisko monitoringa datu nesakritību ar zemes mērījumiem, jo tālizpētes (ģeotelpiskie) dati nav 100% precīzi.
Latvija ir bažīga arī par Mežu monitoringa regulas priekšlikumā iekļautajām definīcijām, mērāmajiem parametriem un tiesiskajām sekām. Latvija turpina darbu pie regulas priekšlikuma izvērtēšanas un izpētes.
ES Vides ministru padomes sanāksmē notiks 18.decembrī Briselē.
