/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)
Ukrainas tautai nepieciešams neaizšķērsots ceļš uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, jo tas sniedz nākotnes cerību un motivāciju cīnīties, intervijā norāda Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. ES valstu līderi tikko vienojušies sākt oficiālas iestāšanās sarunas ar Ukrainu, kaut gan Ungārijas premjers Viktors Orbāns – kura valdība kopš Krievijas iebrukuma sākuma nav sniegusi militāro palīdzību kaimiņvalstij Ukrainai un mēdz bloķēt ar Ukrainu saistītos ES lēmumus – vien dažas stundas pirms tam izteicās, ka oficiālai sarunu sākšanai vēl esot par agru. Kucevols arī komentē Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesenos izteikumus, ka kara iesaldēšanas gadījumā Krievija varētu atjaunot spēkus un uzbrukt Baltijas valstīm.
– Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un arī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Oleksandrs Litviņenko nesen izteikušies, ka gadījumā, ja Krievija netiks sakauta Ukrainā, tā ķersies pie jauniem uzbrukumiem, un viņi abi konkrēti minējuši Baltijas valstis. Vai varat komentēt šīs prognozes?
– Jā, tā bija pirmā reize, kad mēs runājām par šo globālās drošības problēmu. Diemžēl Ukraina kļuva par kaujas lauku, kurā Ukraina kopā ar starptautiskajiem partneriem cīnās pretī neprovocētai agresijai, kā arī pret dažādām Krievijas veidotām savienībām, piemēram, ar Irānu [Irāna piegādā Krievijai "Shahed" dronus, ko tā izmanto uzbrukumos Ukrainas civilajai infrastruktūrai - red.]. Ja mēs nespēsim cīnīties pretī, atgūt teritorijas un panākt mieru, tad būsim parādījuši globālās drošības sistēmas vājo vietu, un kādam tas būs pamudinājums turpināt citu valstu iekarošanu.
Krievijas propaganda Krimu sauc par Krievijas teritoriju noteiktu vēsturisko notikumu dēļ. Līdzīgi piemēri atrodami arī Somijā vai Baltijas valstīs, kuras ir bijušas okupētas. To pieredzējām mēs visi. Ja mēs nespēsim sekmīgi cīnīties pretī šim naratīvam – gan informatīvajā sfērā, gan kaujas laukā –, tad mums nāksies stāties pretī cita veida karam.