Valsts kontroliera amatā ieceltais Edgars Korčagins šodien Saeimas sēdē deva zvērestu Valsts kontroles likumā noteiktajā kārtībā, oficiāli stājoties amatā.
Saeima 6.decembrī pieņēma lēmumu par Korčagina iecelšanu par valsts kontrolieri uz četru gadu termiņu. Līdz šim Korčagins bija Valsts kontroles(VK) padomes loceklis.
Kā informēja iepriekš VK, Korčagins iepriekš uzsvēris, ka kopā ar VK komandu turpinās "uzņemto kursu" lietderības revīziju virzienā jeb revīzijās vairāk vērtēs lietderības aspektus - vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un vai ar valsts pakalpojumiem sasniegts pietiekami labs rezultāts.
Atbilstoši VK darbības stratēģijai mērķis ir turpināt stiprināt revīziju ietekmi - gan sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām ieteikumu ieviešanā, gan ar izglītojošu darbu un komunikāciju, veicinot izpratni par augstāko revīzijas iestādi un revīziju darbu, gan lielāku iedzīvotāju un sadarbības partneru iesaisti. Tāpat komanda strādās, lai VK darbu stiprinātu arī starptautiski, viņš minēja.
Vienlaikus Korčagins norādīja, ka vienmēr ir vieta pilnveidojumiem, un tālākai VK darba attīstībai kā prioritātes viņš redz revīzijas darba produktivitātes paaugstināšanu, tuvākajos gados pārliekot iespējami daudz revīzijas resursus no finanšu revīzijām uz lietderības revīzijām.
Pašlaik likumā noteiktajā kārtībā VK ik gadu veic 27 finanšu revīzijas par gada pārskatu sagatavošanas pareizību ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Izņēmums ir pašvaldības, kurās finanšu revīzijas ik gadu veic zvērinātie revidenti. Savukārt 2026.gadā mērķis ir veikt vienu, centralizētu finanšu revīziju par ministrijām un centrālajām valsts iestādēm līdzšinējo 27 revīziju vietā. Šādā veidā VK mērķē iegūt papildu resursus citām revīzijām.
Tāpat prioritāte ir revīziju darba īstenošana augsta riska jomās, kurām ir būtiska ietekme uz valstij aktuāliem jautājumiem. Mērķis ir īstenot vēl aktīvāku dialogu ar valsts iestādēm, pašvaldībām, Saeimu, NVO sektoru, lai ar revīziju darbu palīdzētu valsts pārvaldei risināt nozīmīgus izaicinājumus un problēmjautājumus, tostarp jomās, kurās ilgstoši nav rasti risinājumi.
Vienlaikus prioritāte ir sadarbības pilnveidošana ar valsts un pašvaldību institūcijām, lai VK sniegtos ieteikumus ieviestu, fokusējoties uz konkrētu sasniedzamo rezultātu. Tādējādi sabiedrībai būs skaidri redzami un parādāmi ieguvumi jeb rezultāts no VK ieteikumiem, kurus ir ieviesušas institūcijas. Tāpat šāda pieeja sadarbību ar valsts iestādēm padarīs vienkāršāku, efektīvāku un mazāk birokrātisku, pauda Korčagins.
Tāpat viņa prioritāte ir izvērtēt VK 2019.gadā piešķirtās piedziņas funkcijas rezultātus un sagatavot priekšlikumus piedziņas procesa pilnveidošanai. Mērķis ir virzīties uz to, lai piedziņas funkcija atbilstu šodienas situācijai un vajadzībām.
Kā tuvākās VK aktualitātes Korčagins iezīmēja revīziju Rēzeknē, ko veic saimnieciskā gada pārskata par 2023.gadu finanšu revīzijas ietvaros un kas tiks publiskota vēl šogad. Savukārt nākamā gada sākumā VK informēs par 2024.gada revīziju tēmām.
Kopš 2015.gada 21.decembra Korčagins bija VK padomes loceklis un piektā revīzijas departamenta direktors. Pirms darba VK viņš ieguvis pieredzi valsts pārvaldē dažādu politiku veidošanā un normatīvu izstrādē, kā arī sešus gadus bijis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks.
Korčagins valsts kontroliera amatā nomainīja Rolandu Irkli, kurš VK vadīja no 2021.gada 28.janvāra līdz 2023.gada 1.decembrim. Irklis šogad 7.decembrī stājās AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāja amatā.