Ungārijas nostāja par Eiropas Savienības (ES) finansiālā atbalsta programmu Ukrainai ir problemātiska, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Viņš atzīmēja, ka līdzīga nostāja Ungārijai bija arī pagājušajā gadā, kad tika lemts par palīdzības programmu Ukrainai 2023.gadam. Arī toreiz Ungārija draudēja bloķēt šo paketi, taču pēdējā brīdī tomēr izdevās vienošanos panākt.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Ungārijas nostāja ir problemātiska vairākos jautājumos - gan attiecībā uz finansiālo atbalstu Ukrainai, gan arī citos jautājumos, kas saistīti ar drošību, piemēram, lēmums joprojām bloķēt Zviedrijas uzņemšanu NATO.
"No vienas puses, protams, ir jāveic sarunas ar Ungāriju, cerot, ka Ungārija šo savu nostāju pārskatīs. No otras puses, nepieciešamības gadījumā ir jāmeklē citi risinājumi," uzsvēra Dombrovskis.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks akcentēja, ka uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES pauda skaidru nostāju, ka Ukrainai tiks sniegts visa veida nepieciešamais atbalsts un šis atbalsts tiks sniegts tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Līdz šim no ES un bloka dalībvalstu puses ir mobilizēts atbalsts vairāk nekā 80 miljardu eiro vērtībā, kas ietver finansiālo atbalstu, militāro atbalstu, atbalstu arī Ukrainas bēgļiem, humanitāro palīdzību.
"Šogad Ukrainai piešķirta makrofinansiālās palīdzības programma 18 miljardu eiro apmērā, no kuras 16,5 miljardi eiro jau ir izmaksāti, un pēdējais pusotrs miljards eiro tiks izmaksāts vēl šī gada laikā. Turpmākajiem gadiem EK ir sagatavojusi priekšlikumu par 50 miljardu eiro Ukrainas atbalsta programmu no 2024. līdz 2027.gadam," uzsvēra Dombrovskis.
LETA jau rakstīja, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja ES dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.
Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.
"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.
Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.
ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.
EK šogad ierosināja sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu līdz 2027.gadam 50 miljardu eiro apmērā. No šīs summas 33 miljardi eiro tiktu piešķirti kā aizdevumi, bet 17 miljardi eiro - kā granti.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels apstiprināja, ka ES valstu līderi nespēja vienoties par budžeta plānu, kas ietver palīdzību Ukrainai, vienas dalībvalsts - Ungārijas - iebildumu dēļ, bet viņi atgriezīsies pie šī jautājuma nākamā gada sākumā.
"Es negribu pārāk ieslīgt detaļās, jo es gribu tuvākajās dienās, tuvākajās nedēļās strādāt kopā ar kolēģiem, lai sagatavotu samitu, kas notiks nākamgad, nākamā gada sākumā," sacīja Mišels.