NYT raksturo ukraiņu operāciju Dņepras kreisajā krastā kā “pašnāvniecisku” un “izšķērdīgu” (19)

Karavīri un jūras kājnieki, kas piedalījās Dņepras šķērsošanā, raksturoja ofensīvu kā brutālu un veltīgu, jo ukraiņu karaspēka grupas tika sagrautas upes krastos vai ūdenī, pirms tās sasniedza otru krastu.

Militāristi apgalvoja, ka lielākajā daļā vietu Dņepras kreisajā krastā nebija kur nostiprināties. Pirmās pieejas parasti ir purvainas saliņas, ko pāršķeļ mazas upītes vai pļavas, kas pārvērtušās par dubļu un krāteru purvu, ko radījušas ar ūdeni pildīti bumbu krāteri.

Vairāki karavīri un jūras kājnieki runāja ar žurnālistiem, paužot bažas par lielajiem zaudējumiem un, viņuprāt, pārāk optimistiskajiem amatpersonu ziņojumiem par ofensīvas gaitu Hersonas kreisajā krastā.

Vissīvākās kaujas notika Kriņki ciematā Dņepras upes austrumu krastā Hersonas apgabalā, kur Ukrainas karaspēks ieņēma šauru zvejnieku māju joslu.

“The New York Times” redzētie bezpilota lidaparāta uzņemtie kadri “apstiprināja karavīru liecības par spēcīgajiem Krievijas gaisa triecieniem, kas iznīcināja mājas un pārvērta upes krastu dubļu un salauztu koku masā”.

Kā atgādina laikraksts, prezidents Volodimirs Zelenskis un citas amatpersonas paziņoja, ka jūras kājnieki ir nostiprinājušies Dņepras austrumu krastā.

Taču jūras kājnieki un armijas virsnieki, kas tur bijuši, apgalvo, ka šie ziņojumi pārspīlē reālo situāciju.

“Tur nav nekādu pozīciju. Nav tāda kā novērošanas posteņa vai pozīcijas. Tur nav iespējams nostiprināties. Tur nav iespējams pārvietot aprīkojumu. Tā pat nav cīņa par izdzīvošanu. Tā ir pašnāvība”, sacīja viens no laikraksta sarunu biedriem vārdā Oleksijs.

Viņa bataljonu sagrāva ukraiņu komandas sliktā apmācība un loģistika. Oleksijs sacīja, ka ievainotie tika atstāti novārtā, jo trūka laivu, un skarbie apstākļi iedragāja karavīru morāli un savstarpējo atbalstu.

“Cilvēki, kas tur nonāk, nav psiholoģiski sagatavoti. Viņi pat nesaprot, kur viņi dodas. Komanda, kas viņus tur nosūta, viņiem to nepastāsta,” sacīja militārpersona.

Oleksijs piekrita ļaut laikrakstam “The Times” publicēt savu stāstu, jo bija neapmierināts ar zaudējumiem.

“Es neko tādu neesmu redzējis ne Bahmutā, ne Soledarā. Tā ir tik liela izšķērdība,” viņš teica.

Jūras kājnieks Maksims, kurš atveseļojās slimnīcā pēc ievainojuma, kas gūts novembrī Kriņkos, stāsta, ka Krievijas gaisa triecieni un tanku, artilērijas un mīnmetēju apšaude bija tik intensīva, ka viņa vienība nespēja izkļūt no pagrabiem, kur karavīri bija sākuši slēpties.

Pēc tam, kad gaisa triecienā tika nogalināti trīs karavīri, vienībai tika pavēlēts evakuēties. Tas pārvērtās haotiskā un postošā atkāpšanās procesā. Kareivji, tumsā mērojot ceļu uz upes krastu, tika apšaudīti ar artilēriju, un pēc upes krasta sasniegšanas viņiem tika paziņots, ka būs jāgaida trīs stundas, līdz viņus paņems laivas. Šajā laikā krievu lidmašīnas intensīvi bombardēja krastu.

No 10 vīriem, kas bija viņa vadā, puse tika nogalināti vai pazuda bez vēsts, bet visi pārējie tika ievainoti.

Ukrainas armijas Ģenerālštābs paziņoja, ka nevar uzreiz komentēt militārpersonu apsūdzības, taču solīja kaut kad sniegt atbildi.