Valsts kontrole (VK) 2023. gadā pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas - atbilstības un viena apvienotā revīzija, informēja VK.
Vienlaikus finanšu revīzijās šogad publiskoti divi starpziņojumi. VK šobrīd veic 40 revīzijas, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas.
Janvārī publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana, un tajā secināts, ka reforma netiek veikta atbilstoši Ministru kabineta (MK) lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība. ·
Martā publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu - tajā konstatēti būtiski trūkumi gan politikas veidošanā, gan īpašumu pārvaldīšanā. Tostarp NĪ pārvaldība notiek bez vienotas nozares politikas un sistēmiskas pieejas, savukārt pārvaldības centralizācija nozarēs ir daļēja un nekonsekventa, trūkst pilnīgu, patiesu, aktuālu un vienkopus apkopotu datu.
Savukārt revīzijā par Latvijas derīgajiem izrakteņiem secināts, ka patlaban tos nepārvalda ilgtspējīgi un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Galvenie iemesli: trūkst visaptverošas stratēģijas, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju - nepilnīgi.
Tāpat martā publiskota revīzija, kurā vērtēts, vai Latvijā izveidoti priekšnosacījumi, lai valsts un pašvaldību līmenī sistēmiski virzītos uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Lai gan Latvija tos apņēmās īstenot un apstiprināja jau pirms septiņiem gadiem, visos līmeņos nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai varētu novērtēt un parādīt mūsu valsts ieguldījumu un lai mērķus reāli sasniegtu. ·
Maijā publiskotas 27 finanšu revīzijas par iepriekšējā - 2022.gada - pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Konstatēti divi problēmbloki - prioritāro pasākumu finansējuma plānošana un izlietojums, kā arī atlīdzības sistēmas reformas īstenošana. Likums VK nosaka veikt finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās iestādēs, bet pašvaldībās - sadarbībā ar zvērinātajiem revidentiem, kurus piesaistījušas pašvaldības. ·
Jūnijā publiskotā revīzijā secināts, ka iedzīvotāju līdzdalība ir neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās. Proti, pašvaldībās daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos viņu līdzdalību neparedz, rezultātā pieņemot virkni nekvalitatīvu lēmumu ar augstu risku negatīvām sekām ilgtermiņā.
Publiskota arī revīzija, kurā skatīts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās. Kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Savukārt finanšu revīzijā par Aizsardzības ministrijas 2023.gada pārskatu secināts, ka iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai. ·
Jūlijā publiskotajā revīzijā par Latvijas Nacionālo arhīvu secināts, ka arvien nav izveidota efektīva pārvaldības sistēma, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu, jo īpaši - valsts iestāžu informācijas sistēmās izkrāto datu, saņemšanu un uzglabāšanu. ·
Savukārt augustā publiskota revīzija par to, kā Latvijā pārvalda un īsteno "Leader" un sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Pēc revīzijas VK aicināja Zemkopības ministriju aktīvāk darboties, lai veicinātu vietējo rīcības grupu aktivitāti, kā arī aicina iedzīvotājus vairāk interesēties par ES pasākuma "Leader" sniegtajām iespējām. ·
Septembrī publiskotā revīzijā vērtēts, vai ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē strādājošo atbildības izvērtēšanai. Secinājums - atbildību vērtē, taču vērtēšana vienlīdz "nesasniedz" visus valsts pārvaldē strādājošos.
Vienlaikus VK norāda, ka veikti skarbi secinājumi pēc revīzijas par onkoloģiju - pašlaik Veselības ministrijas īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju. Tam ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm. ·
Oktobrī tradicionāli publiskots atzinums par Latvijas 2022.gada saimnieciskā gada pārskatu (SGP). Lai arī atzinums kā ik gadu ir ar iebildēm, paveicamie "mājasdarbi" ir ļoti skaidri, tostarp jāturpina darbs pie VID nodokļu pārskata pilnveides.
Bet revīzijā par NBS rezerves sistēmu secināts, ka pēc profesionālā dienesta ieviešanas 2007.gadā priekšplānā ir bijušas citas NBS attīstības prioritātes un līdz šim mērķtiecīgi soļi turpmākai rezerves sistēmas attīstībai ir izpalikuši. Tādēļ strauji un mērķtiecīgi jāattīsta NBS rezerves sistēma. Publiskota arī revīzija par valstī īstenotiem inovāciju atbalsta pasākumiem, secinot, ka - lai arī atbalsts uzņēmējdarbības inovācijām ir plašs, sasniegtie rezultāti maz ietekmē uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. ·
Novembrī publiskotajā revīzijā vērtēts, cik efektīvi pašvaldības iesaista iedzīvotājus fiziskajās aktivitātēs. Secinājums - lai arī Latvijā pašvaldībām ir lielas iespējas ietekmēt iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, līdz šim nav izdevies sasniegt visu vecumu un mērķgrupu iedzīvotājus.
Publiskota arī revīzija par to, kā pašlaik Latvijā organizē pieaugušo izglītību - vai sasniedz tai izvirzītos mērķus un vai tā atbilst darba tirgus vajadzībām. Revīzijā secināts, ka valsts atbalsts pārsvarā sasniedz jau labi izglītotus cilvēkus, nevis kritiskās mērķgrupas, kurām visvairāk nepieciešams apgūt darba tirgum vajadzīgās prasmes. Turklāt pārklājas par mācībām atbildīgo iestāžu - Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts izglītības attīstības aģentūras - funkcijas. ·
Decembrī publiskota revīzija, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša tiesību aktiem. Revīzijā secināts, ka tās 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi. Kopumā VK sniedza negatīvu atzinumu.
VK regulāri, teju katru trešdienu, tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, lai pārrunātu revīzijās konstatēto, pamatā fokusējoties uz sniegtajiem ieteikumiem revidējamām vienībām, to ieviešanas statusu un progresu. Šajā gadā VK piedalījās 37 Saeimas komisijas sēdēs, kurās skatīti 19 jautājumi par revīziju rezultātiem, 13 jautājumi par ieteikumiem un deviņi citi būtiski jautājumi. Tāpat VK šogad tikās ar deviņām citām Saeimas komisijām.
Šā gada 1.janvārī spēkā stājās VK likuma prasības, ka par revīzijas departamenta sektora vadītāju var būt persona, kurai ir sertifikāts revīziju veikšanai un, ka revīzijas grupu var vadīt revidents, kuram ir sertifikāts, vai sektora vadītājs. Šogad vēl 20 VK revidenti ieguva lietderības sertifikātus. Savukārt 2023.gada resertifikācijā 32 darbiniekiem tika pagarināti finanšu revīzijas sertifikātu termiņi un 16 darbiniekiem - lietderības revīziju sertifikātu termiņi.
VK ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, kā arī sniegt ieteikumus, lai uzlabotu to pārvaldību. VK nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanai.
Šogad tiesībaizsardzības iestādēs saistībā ar revīzijās konstatēto uzsākti pieci kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu, dokumentu viltošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Vienlaikus turpinās 44 kriminālprocesi, kas pēc revīzijām uzsākti iepriekšējos gados.
Šajā gadā stājies spēkā viens notiesājošs spriedums, ar kuru amatpersonai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem un naudas sods 8600 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus uz četriem gadiem. Tāpat uzsāktas pārbaudes par deviņiem iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem un septiņas amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības.
Tāpat šajā gadā turpinājās lietvedība 19 iepriekš uzsāktajos procesos par revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Kopš 2019.gada VK piešķirta zaudējumu piedziņas funkcija, un līdz šim valsts budžetā ir atgūti 88 366 eiro, turklāt 18 gadījumos valsts vai pašvaldības budžetos ir atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti zaudējumi vairāk nekā 18 251 eiro apmērā, nesākot zaudējumu atlīdzināšanas procesu.
Šajā gadā valsts budžetā ir atgūti 22 086 eiro, bez tam četros gadījumos atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti 1751 eiro zaudējumi bez zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas.