Latvijā nākamajā gadā gaidāma mērena ekonomikas izaugsme un līdz ar to arī kreditēšanas aktivizēšanās, pauda bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Jūhans Okerblums.
Viņš norādīja, ka 2023.gads ekonomikā bija pietiekami izaicinošs, tomēr kopumā labāks, nekā gaidīts. Enerģijas krīzi ir izdevies pārvarēt, energoresursu cenas ir būtiski samazinājušās un inflācija no vairāk nekā 20% gada sākumā ir samazinājusies līdz 1%. Augstās inflācijas sekas ekonomikā gan ir jūtamas - procentu likmes ir būtiski pieaugušas, patēriņš un mājsaimniecību noguldījumi neaug, un ekonomikā šobrīd ir neliela lejupslīde.
"Banku nozarē jūtam zemāku kreditēšanas aktivitāti, piemēram, hipotekārajā kreditēšanā, ko visvairāk ietekmē procentu likmju kāpums. Taču kredītu kvalitāte ir stabila un kredītu maksāšanas disciplīna saglabājas labā līmenī. Tā ir laba ziņa, kas ļauj pozitīvāk raudzīties uz kreditēšanu 2024.gadā," sacīja Okerblums.
Viņš arī atzīmēja, ka procentu likmju straujais pieaugums noteikti ir bijis viens no būtiskākajiem notikumiem finanšu nozarē pēdējo divu gadu laikā. Likmju kāpums ir bijis straujāks un lielāks, nekā finanšu tirgus dalībnieki vai monetārās politikas veidotāji to varēja prognozēt. Tas ir arī iemesls straujam banku peļņas kāpumam, kas 2023.gadā kļuva par politiski ļoti jūtīgu jautājumu.
"Paaugstinātais peļņas līmenis bankām ir īslaicīgs, taču darbība pozitīvu likmju vidē kopumā ir ilgtspējīgāka. Finansējuma izmaksas bankām pakāpeniski turpina augt, EURIBOR likmes jau ir sasniegušas augstāko līmeni un finanšu tirgi šobrīd prognozē strauju procentu likmju samazinājumu 2024.gadā. Iespējams, 2024.gada nogalē EURIBOR varētu būt jau zem 3%. Pagaidām ir grūti spriest, vai piepildīsies finanšu tirgus gaidas par strauju procentu likmju samazinājumu, taču likmju kritums mazinās banku peļņu un, visdrīzāk, arī noguldījumu likmes vairs tā neaugs, kā šogad," minēja Okerblums.
Tāpat viņš pauda, ka liels izaicinājums šogad bija politiskais populisms un nenoteiktība, ko finanšu nozarē radīja dažādie pārmetumi bankām par nepietiekamu kreditēšanu, pārāk zemām noguldījumu likmēm, nepietiekamu konkurenci un pārāk lielo peļņu.
"Nemitīga uzstādījumu maiņa, ko politiķi un banku uzraugi sagaida no nozares, kā arī jaunas likuma redakcijas uz katru lasījumu Saeimā par hipotekāro kredītu likmju samazināšanu, liecina par neprofesionālu valdības attieksmi pret finanšu nozari un vāju izpratni par ekonomiku kopumā. Diemžēl tas ir arī signāls investoriem citās nozarēs - spēles noteikumi jebkurā brīdi var tikt mainīti politisku iemeslu dēļ. Šaubos, ka šādi soļi ilgtermiņā nāks par labu Latvijas biznesa videi un ka tas uzlabos Latvijas pievilcību investoru acīs," sacīja Okerblums.
Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka uz ekonomikas attīstību 2024.gadā šobrīd raugās ar piesardzīgu optimismu. "Jā, mūsu eksporta tirgi Eiropā šobrīd neaug, taču ir redzami signāli, ka lejupslīde rūpniecībā tuvojas beigām un inflācijas kritums ļauj cerēt uz procentu likmju mazināšanos un patēriņa pieaugumu. Tādēļ 2024.gadā sagaidām mērenu ekonomikas izaugsmes atjaunošanos un līdz ar to arī kreditēšanas aktivizēšanos," teica Okerblums.
Jau vēstīts, ka bankas "Citadele" peļņa šogad deviņos mēnešos bija 82,347 miljoni eiro, kas ir gandrīz 3,4 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas "Citadele" aktīvi 2023.gada 30.septembrī bija 4,581 miljarda eiro apmērā, kas ir par 10,5% jeb 538,837 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.
Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2022.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.