Tiesai liek Latvijai piešķirt patvērumu no Krievijas aizbēgušai angļu valodas skolotājai

Sieviete 2022.gada 5.maijā vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Viņa lūdza patvērumu Latvijā, jo neatbalsta Krievijā valdošo režīmu un ir pret karu Ukrainā.

Sieviete ir angļu valodas skolotāja, viņa gandrīz 20 gadus ir strādājusi vienā no prestižajām Maskavas skolām. Ar saviem skolēniem viņa ir runājusi par dažādām tēmām, arī par Krievijas iekšpolitiku un starptautiskajām attiecībām.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jaunajā politiskajā situācijā skolotājiem tiek uzlikts par pienākumu skaidrot un atbalstīt karu, tādā veidā deformējot bērnu izpratni par humānām vērtībām, karu, upuriem un agresiju. Sievietei šāda pozīcija neesot pieņemama. Skolas vadībai esot zināma viņas politiskā nostāja un viņas vadīto stundu video ieraksti tiekot vērtēti.

Tāpat sieviete apgalvoja, ka viņas vīram esot bijusi negatīva saskarsme ar Krievijas varas un tiesībsargājošajām iestādēm, esot bijuši mēģinājumi piespiest viņu pašu un viņa uzņēmuma darbiniekus balsot prezidenta vēlēšanās.

Sieviete 2022.gada 5.martā palūdza skolas vadībai bezalgas atvaļinājumu un nekavējoties izbrauca uz Latviju. Jau atrodoties Latvijā, viņa no skolas vadības saņēmusi draudus ar mērķi panākt, lai iesniedz atlūgumu. Sieviete arī nosūtījusi elektroniskā pasta vēstuli, norādot, ka iesniedz atlūgumu politisku motīvu dēļ.

Sievietei bijušas bailes, ka atklāti paužot savu politisko pārliecību, Krievijā viņa saskartos ar vardarbību, fizisku un psiholoģisku ietekmēšanu, pazemošanu un draudiem. Tāpat sieviete uzskatīja, ka ar viņas politisko pārliecību esošajā situācija nebūtu iespējams turpināt pedagoga darbu kādā citā Maskavas skolā.

Tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2023.gada augustā atteica sievietei piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Pārvalde argumentēja, ka spiediens no darba devēja puses vai kolēģu negatīva attieksme nesasniedza tādu smaguma pakāpi, lai atzītu to par vajāšanu patvēruma lietas kontekstā. Turklāt sieviete ir aizgājusi no darba skolā un ar labām angļu valodas zināšanām viņai esot bijusi iespēja strādāt citā darba vietā, uzskata PMLP.

Tāpat viņa no Krievijas ir izceļojusi legāli, bez ierobežojumiem, kas PMLP ieskatā liecina par to, ka izceļošanas brīdī Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm nav bijusi interese par viņu.

Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, sieviete vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kas secināja, ka skolotājas bailes no politiski motivētas vajāšanas Krievijā ir objektīvi pamatotas.

Tiesa apmierināja pieteikumu un uzdeva PMLP viena mēneša laikā pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā. Spriedums nav pārsūdzams.