Augstākā tiesa (AT) atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 17. februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmums par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" ("Kurši") dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots, apstiprināja tiesa.
Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, "Kuršiem" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1,145 miljonu eiro apmērā.
KP informē, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo Diy", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.
KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.
Pirms KP lēmuma pieņemšanas ar "Knauf", "Norgips" un "Krūza" tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt pārējiem trim būvmateriālu tirgotājiem - "Kesko Senukai Latvia", "Kurši", kā arī "Depo Diy" - tika piemērots naudas sods kopumā 5,8 miljonu eiro apmērā.
Trīs sodītie būvmateriālu tirgotāji KP 2017.gada lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, un 2020.gadā tiesa noraidīja uzņēmumu pieteikumus, atzīstot KP lēmumu par pamatotu. "Kesko Senukai Latvia" lēma uzņēmumam nelabvēlīgo tiesas spriedumu nepārsūdzēt un samaksāja piemēroto naudas sodu 920 618 eiro apmērā. Savukārt "Kurši" un "Depo Diy" par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem iesniedza kasācijas sūdzību AT.
Pēc KP Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja Andra Eglona paustā, minētajā kartelī iesaistītie uzņēmumi savas rīcības aizstāvībai tiesā norādīja, ka "Knauf" un "Norgips" izmantoja dominējošo stāvokli un izveidoja un ieviesa sistēmu, par kādām cenām mazumtirgotāji drīkst tirgot preces, kā arī "Knauf" bija pietiekama tirgus vara, lai panāktu, ka pārējie tirgus dalībnieki sistēmu ievēro.
Taču AT secināja, lai konstatētu aizliegtu vienošanos, tirgus dalībnieku varas sadalījumam nav jābūt līdzvērtīgam un uz uzņēmumu izdarīts spiediens neatbrīvo no atbildības par dalību pārkāpumā, jo pietiek ar to, ka attiecīgie uzņēmumi ir izteikuši kopīgo gribu noteiktā veidā rīkoties tirgū. "Turklāt tiesa secināja, ka ražotāju piedāvātie spēles noteikumi ne tikai kļuva pieņemami mazumtirgotājiem, tie bija ērti un izdevīgi to komerciālo interešu īstenošanai," pauž Eglons.
Sodītie uzņēmumi, pārsūdzot KP lēmumu, ir norādījuši, ka vienošanās īstenota vertikāli - no ražotāja uz mazumtirgotāju - un tāpēc to nevar kvalificēt kā aizliegtu horizontālu vienošanos uzņēmumu starpā jeb karteli. Taču AT spriedumā norāda, ka tiesību normas kā priekšnoteikumu aizliegtas vienošanās atklāšanai neparedz konstatēt tiešu, nepastarpinātu komunikāciju tās dalībnieku starpā. Šajā gadījumā dalībnieku kopīgā griba vienoties par cenu tika īstenota nevis tieši, bet gan izmantojot trešo personu jeb ražotāju, tāpēc vienlaikus darbības, kuru mērķis ir vienādot cenu līmeni konkurentu vidū, var kvalificēt kā karteli.
AT norāda, ka jāņem vērā vispārējais konteksts, kāpēc sensitīvā informācija trešajai personai vispār tiek nodota, kā arī būtiski ir konstatēt, ka vienošanās dalībnieks ir apzinājies, ka trešajai personai nodotā informācija tiks nodota arī tālāk konkurentam un attiecīgi ietekmēs konkurentu cenu noteikšanas politiku.
Senāts, vērtējot "Kurši" iesaisti aizliegtā vienošanās, secināja - tam, ka atsevišķus apstākļus lietā nepamato tieši pierādījumi un ka "Kurši" ir tieši iesaistīti tikai atsevišķās sarakstēs, nav izšķirošas nozīmes, jo uzņēmumu darbības nav novērtējamas tikai pēc to satura, bet arī pēc darbību mērķa.
Senāts nosprieda, ka konkurences lietās pārkāpumu var pierādīt ne tikai ar tiešiem pierādījumiem, bet arī no noteikta to sakritību un norāžu daudzuma, kas, izvērtētas kopā, var tikt uzskatītas par pierādījumu konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nav cita loģiska izskaidrojuma.
Tiesvedība ar "Depo Diy" par tā iesaisti aizliegtā vienošanās vēl turpinās AT.
Par konkurences kropļošanu KP uzņēmumam "Depo Diy" piemēroja naudas sodu 3,718 miljonu eiro apmērā.
Jau vēstīts, ka 2022.gadā "Kurši" strādāja ar 116,744 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 8% un bija 4,443 miljoni eiro.
Kompānija reģistrēta 2000.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 712 800 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kurši" pilnībā pieder uzņēmumam SIA "Augstceltne", kuras kapitālā 98% īpašnieks ir Juris Kursītis, bet 2% - Arnis Zīverts.
