Zelenskis: Krievi māk virzīties uz priekšu tikai ar tūkstošiem nāvju (19)

Finansējuma kavēšanās dēļ nākas lemt, kuru dzīvības glābt 

"Lai pilnībā saprastu karu, par ko mēs cīnāmies, ir jābūt Ukrainā. Vismaz lai saprastu, kur mēs esam, lai redzētu cilvēku garu, lai redzētu, kur nonāk atbalsts un kādi ir riski, ja kavējas palīdzība," pauda Zelenskis.

Rietumu partneru vilcināšanās ar finansējuma piešķiršanu Ukrainai rada daudz un dažādus izaicinājumus, kas turklāt arī ietekmē viens otru, ja valstij ir jāizvēlas, kam dot naudu un kam ne. Kā piemērus viņš minēja gaisa aizsardzību, algu, pensiju un citu sociālo maksājumu izmaksu.

"Mēs sagaidām, ka partneri tiešām būs reālisti un sapratīs, kāda ietekme ir laikam uz mūsu zaudējumiem!" uzsvēra Ukrainas prezidents. 

Īpaši viņš izcēla gaisa aizsardzības sistēmu nozīmi un pateicās visiem partneriem, kas šajā sektorā ir snieguši palīdzību. Tomēr Zelenskis arī atzina, ka cilvēciski nesaprot, kā var "gulēt mierīgi" un nepiešķirt ieročus, kas pašiem šajā mirklī nav vajadzīgi, bet kuri glābtu dzīvības Ukrainā jau šodien. It īpaši, ja uzskatāmi var pierādīt, cik efektīvi Ukrainas bruņotie spēki izmanto piešķirtās aizsardzības sitēmas. 

"Piemēram, kad mums tika piešķirti tālās darbības ieroči, mēs iznīcinājām 26 helikopterus dienā. Mums tas izdevās, jo mums beidzot bija, ar ko to izdarīt," uzsvēra Zelenskis. 

Tomēr vistiešāk aizkavētās palīdzības sekas var raksturot ar upuru skaitu, attiecīgi ātrāka finansējuma piešķiršana un ieroču piegādes nozīmē lielākas iespējas pasargāt cilvēkus. 

"Runa nav par uzbrukumu, bet par aizsardzību, jo tādējādi mēs varam iznīcināt to, ar ko uzbrūk mums. Vienkārši pārāk liels mirušo skaits – to nozīmē kavēšanās!"

Negaidot, kad Rietumu partneri veiks kādas ieroču piegādes, arī Ukraina pati slēdz daudz līgumu par ieroču un munīcijas ražošanu. Taču, ja Rietumvalstis kavējas ar finansiālās palīdzības piešķiršanu, kara plosītā valsts nonāk dilemmas priekšā –, piemēram, maksāt pensionāriem pensijas vai maksāt par ieroču ražošanu. 

"Mēs nevaram nemaksāt senioriem pensijas, tas vienķarši nav iespējams, jo viņi nomirs," uzsvēra Zelenskis un piebilda, ka valstī ir 11 miljoni pensionāru. Turklāt tieši seniori lielākoties nav pametuši savas mājas bīstamajās zonās un viņiem ļoti nepieciešama palīdzība. 

"Es saku paldies visiem, kas mums ir palīdzējuši, bet būsim godīgi, senioriem nepalīdz neviens, izņemot valsti. (..)

Ja ir kavēšanās pensiju izmaksās, mēs nevaram tērēt naudu aizsardzībai, un tad tas nozīmē, ka nebūs ieroču. It kā tu izglāb viena dzīvību, bet cits var iet bojā," skaidroja Zelenskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, lai gan esot daudz šādu izaicinājumu, ukraiņi ir stipri cilvēki. 

"Žēlošana ir pēdējais, kas vajadzīgs!" pauda prezidents. 

Krievijas naratīvi ir pasaka, kas nekad nepiepildīsies

Atbildot uz jautājumu, ar ko būtu jārēķinās, ja Krievija iebruktu mūsu valstī, Zelenskis atzina, ja cilvēki paši ar ieročiem necīnīsies par savām vērtībām, tiks zaudēta brīvība un viss, kas ar to saistīts, tostarp valoda un sava valsts kā tāda. Kāds to neizturētu un emigrēs, vienlaikus paliekot būtu risks tikt noslepkavotam, klāstīja prezidents. 

"Bet es zinu, ka jūsu cilvēki cīnīsies, un tas nozīmēs, ka viņi tiks nogalināti. Līdz ar to, kad kāds atbalsta Putina politiku un domā, ka tādējādi te būs labāk vai ļoti paļaujas, ka "televīzija viņus pasargās" un tic Krievijas paustajiem naratīviem... Diemžēl tā ir pasaka, kas nekad nepiepildīsies!" uzsvēra Ukrainas prezidents.

Viņš arī norādīja, ka nevienā valstī, kur Putins ir "atnācis" nav vērojama nekāda ekonomiskā izaugsme. Tā vietā ir vērojama attiecīgās valsts identitātes zaudēšana, iesaldēti konflikti un nogalināti cilvēki. "Visur viņš ir rīkojies pēc vienas analoģijas. Gruzija, Sīrijā nogalināti tūkstošiem cilvēku, Moldova, Ukraina – visur scenārijs ir līdzīgs."

Reformu ieviešana ir garš process

Lai Ukraina nākotnē kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, tai ir jāveic daudz būtisku reformu. Atbildot uz TVNET jautājumu, kuras reformas, viņaprāt, ir būtiskākās, Ukrainas prezidents atbildēja, ka reformu ieviešana nenotiek tikai tāpēc, ka kāds no "augšas" pasaka, ka tas jādara, taču kopumā reformas ir garš process. "Arī valstis, kas jau ir Eiropas Savienībā vai NATO, joprojām ir reformu procesā. Tas ir normāls process," pauda Zelenskis.

Tomēr viņš arī atzina, ka karš iezīmē katras valsts vājos punktus. "Piemēram, cenšamies samazināt birokrātiju, cik vien var, un šeit digitalizācija ļoti palīdz," klāstīja prezidents, norādot, ka līdz ar to daudzus procesus var vienkāršot. 

Savukārt attiecībā uz reformām aizsardzības jomā, viņaprāt, jau šobrīd Ukrainā ir veikts daudz vairāk reformu nekā citās valstīs, piemēram, attiecībā uz kiberdrošību. 

Drīz gaidāms pirmais drošības garantiju uzmetums

Tāpat Ukrainas prezidents uzsvēra, ka drošības garantijas nenozīmē tikai ieročus, bet arī finansiālo atbalstu, kiberdrošību u.c. lietas.  

"Esam sākuši darbu pie drošības garantijām. Tas nav vienkārši un nebūs vienkārši, bet ticu, ka drīzumā jau varēsim demonstrēt sabiedrībām pirmo uzmetumu – to, ko varēs atklāt publiski. Domāju, ka to vērtēs pozitīvi." 

Vienlaikus Zelenskis atzina, ka attiecībā uz potenciālo Ukrainas pievienošanos NATO, gribētos redzēt arī īstus soļus no NATO valstīm un nenotiktu stagnācija šajā procesā.

Zelenska ieskatā NATO dalībvalstu aktīvāka darbība un Ukrainas uzņemšana ne tikai padarītu šo aliansi spēcīgāku, bet arī parādītu citiem, ka tā nebaidās no Krievijas. 

Krievi māk virzīties uz priekšu tikai ar tūkstošiem nāvju

Savukārt runājot par to, kāda ir Krievijas taktika, Zelenskis atzina, ka tā izmanto visus līdzekļus, lai panāktu savu. Kā piemēru viņš minēja iznīcināto Bahmutu. "Ar to viņi ļoti lepojās. Bet ar ko tur lepoties? Tur vairs nekā nav, tikai lauks!"

Vienlaikus viņš arī minēja, kādēļ Krievijai pēdējā gada laikā tā arī nav izdevies okupēt nevienu lielo pilsētu, – jo tajās joprojām ir cilvēki. Lai gan Krievijas karaspēks nebaidās nogalināt civiliedzīvotājus, viņi vairās atkārtot Bučas un Mariupoles kļūdas.

"Viņi nav spējīgi pilnībā iznīcināt pilsētu, jo viņi baidās, ka būs vēl viena Buča, Mariupole, kas bija genocīds. Viņi negrib pieļaut tādu pašu kļūdu. Tāpēc viņi grib izbiedēt cilvēkus no pilsētām, un pēc tam tajās ienākt," skaidroja Ukrainas prezidents. Tādēļ arī šobrīd Krievijas karaspēkas negūst panākumus, jo cilvēki nepadodas un nepamet savas mājas. 

Savukārt, ja Ukrainai būtu pietiekamā apjomā pieejamas gaisa aizsardzības sistēmas, tā varētu pilnībā iznīcināt Krievijas gaisa kuģus. "Pilnībā iznīcinātu! Šobrīd mēs esam ierobežoti, jo viņi kontrolē debesis.

Tad kāpēc viņi nevirzās uz priekšu? Jo viņi māk virzīties uz priekšu tikai ar tūkstošiem nāvju."

Mazāk līķu atgriežas Krievijā – mazāk sašutuma sabiedrībā

Ukraina rēķinās ar to, ka agresorvalsts mēģina palielināt savu karavīru skaitu. Taču svarīgi ir arī apzināties to, kas ir šie jauniesauktie. 

Daļa no potenciālajiem karotājiem ir ieslodzītie, kuru Krievijai netrūkst. Turklāt šajā gadījumā jāņem vērā arī tas, ka pret šiem karavīriem pati Krievija neizrāda cieņu un nevairās nogalināt, ja tie atsakās karot. Šāda scenārija izpilde jau ir novērota ne reizi vien iepriekš.

"Tāpēc viņi virzījās uz priekšu, jo arī aiz muguras bija nāve," sacīja Zelenskis. 

Tomēr tāpat vērojama taktika mobilizēt jaunus vīriešus pagaidu okupētajās teitorijās, jo Krievija viņu upurus neuzskaitīs. 

"Galvenais mērķis ir virzīties uz priekšu. Ja mazāk līķu atgriežas Krievijā, tas nerezonē sabiedrībā!" skaidroja Ukrainas prezidents. 

Viņš arī informēja, ka šobrīd Ukraina ir atguvusi aptuveni 50% no okupētās teritorijas, bet nākotnes virzība ir atkarīga no turpmākām ieroču piegādēm. "Ja mēs atbloķētu debesis, mēs virzīsimies uz priekšu, ja nē – mēs būsim tur, kur esam," atzina Zelenskis.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka, tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām, Putins, visticamāk, gribēs sabiedrībai parādīt kādas mazas taktiskas uzvaras, lai celtu tās noskaņojumu, savukārt lielāka mēroga – jau pēc tām. 

Foto: Ukrainas prezidenta vizīte Latvijā