/nginx/o/2024/01/15/15830261t1hd77a.jpg)
Vācijas bruņotie spēki izstrādājuši mācību scenāriju, kurā modelēta Vācijas reakcija gadījumā, ja Krievija netiks sakauta Ukrainā un sāks militāras provokācijas NATO austrumu flangā, tai skaitā Baltijas valstīs, atklājis vācu tabloīds "Bild". Tā publicētais mācību scenārijs piesaistījis Ukrainas un Baltijas valstu mediju uzmanību.
"Bild" rīcībā nonācis slepens Vācijas Aizsardzības ministrijas sastādīts dokuments, kurā ieskicētais scenārijs tiks izspēlēts 2024.gadā Baltijas valstīs paredzētajās NATO mācībās.
Par "Bild" rakstu.Bild rīcībā ir nonācis mācību scenārijs, kas vienmēr ir iedomāta situācija,lai pārbaudītu militārās spējas vienā vai otrā jomā.Kādreiz scenāriji bija pilnīgi fiktīvi ar neesošām valstīm un ģeogrāfijām. Tagad vairāk tiek piemērotas esošas valstis un ģeogrāfijas⬇️
— Jānis Sārts (@janis_sarts) January 15, 2024
Tas nenozīmē, ka Vācija prognozē šādu notikumu gaitu – tas vienkārši ir militāro mācību scenārijs, lai pārbaudītu gatavību ļaunākajam variantam.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts vērš uzmanību, ka "Bild" publiskotais materiāls ir mācību scenārijs, nevis slepena izlūkdienestu analīze. Viņš norāda, ka mācību scenārijs vienmēr ir iedomāta situācija, lai pārbaudītu militārās spējas vienā vai otrā jomā. Kādreiz šādi scenāriji bija pilnīgi fiktīvi ar neesošām valstīm un ģeogrāfijām, taču mūsdienās scenārijiem tiek piemērotas esošas valstis un ģeogrāfijas, skaidro Sārts. Vienlaikus eksperts uzsver, ka šī nav slepena izlūkdienestu analīze, kas prognozē situācijas attīstību.
Vācijas Bruņotie spēki jeb Bundesvērs laikrakstam norādījis, ka "dažādu scenāriju, pat ļoti mazticamu, apsvēršana ir daļa no militārās ikdienas".
Bild: В НАТО готовятся к крупному нападению России на восточный фланг при поддержке Минска.https://t.co/kdj1qBIemG pic.twitter.com/DmPMNOTRPy
— Зеркало | Новости (@zerkalo_io) January 15, 2024
"Eskalācija starp NATO un Krieviju var notikt jau februārī. Šis ir militāro mācību scenārijs, kurā soli pa solim, mēnesi pa mēnesim aprakstīts, kā Putins rīkosies un kā NATO aizsargās," raksta "Bild" žurnālisti. "Saskaņā ar Bundesvēra sastādīto scenāriju eskalācija varētu notikt tikai dažu nedēļu laikā. Drīz pēc tam varētu sākties militāras darbības, kurās nāktos iesaistīties desmitiem tūkstošu Vācijas karavīru."
Bundesvēra sagatavotais mācību scenārijs paredz, ka Krievija izsludina jaunu mobilizāciju un līdz 2024.gada februārim mobilizē Krievijas armijā vēl 200 000 karavīru. Pavasarī Kremlis sāk liela apmēra ofensīvu Ukrainā. Tā kā Kijiva nesaņem pietiekamu atbalstu no Rietumu partneriem, Krievija līdz 2024.gada jūnijam sakauj Ukrainas Bruņotos spēkus.
Septembrī, kad Krievijas rietumu daļā un Baltkrievijā notiek Krievijas ikgadējās lielās militārās mācības "Zapad", kurās piedalās 50 000 karavīru, Baltijas valstīs sākas etniskie konflikti.
Oktobrī Krievija izvieto savus karavīrus un vidēja darbības rādiusa raķetes Karaļaučos (Kēnigsbergā), lai sāktu uzbrukumu Suvalku koridoram. Decembrī – uzreiz pēc ASV prezidenta vēlēšanām – Lietuvā vai Polijā izraisās robežkonflikti un nemieri. Krievija cenšas savā labā izmantot iespējamo ASV vēlēšanu radīto politisko paralīzi.
2025.gada janvārī Polija un Baltijas valstis pārējām NATO dalībvalstīm paziņo par Krievijas radītajiem draudiem – tā plāno martā izvietot papildu karavīrus Baltkrievijā un pie robežas ar Baltijas valstīm.
2025.gada maijā NATO vienojas par atturēšanas pasākumiem, lai novērstu Krievijas uzbrukumu Suvalku koridoram. "X dienā" NATO uz austrumu flangu nosūta 300 000 karavīru, tai skaitā 30 000 vāciešus.
Vācijas Bruņotie spēki šajā scenārijā ieskicējuši, kā varētu izcelties konflikts NATO austrumu flangā, taču tas nenozīmē, ka Vācija tādu notikumu attīstību vērtē kā ticamu.
