Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien izskatīja 13 notiesātu personu apžēlošanas lūgumus, bet apžēloja vienu notiesātu personu, pilnībā atbrīvojot to no pamatsoda izciešanas, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa.
Prezidents līdz šim ir apžēlojis piecas personas un izskatījis 67 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits sava termiņa laikā izskatīja 409 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 21. Savukārt kādreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 22. Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumu, no kuriem atbalstīja 219.
