Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu. Ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu. Trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Pirms mēneša Latvija paziņoja, ka veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam, taču politiķi nozarei aizvien nav devuši uzdevumu ražot vairāk, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs pērn publicēja savus secinājumus par to, kā valsts bruņotajiem spēkiem jāmainās un kāda palīdzība ir visakūtākā. No pieciem galvenajiem virzieniem divi ir saistīti ar droniem. Tos vajag labākus un vairāk, un vajadzīgas labākas sistēmas, kas pārtvertu Krievijas dronus, bet ukraiņu bezpilota lidaparātiem ļautu pārvarēt slāpēšanu.
Latvijas gaisa spēku mācību centra komandieris, majors Modris Kairišs skaidro, ka tieši droni šobrīd nodrošina lielāko daļu informācijas par pretinieku, aptuveni 80-90%, atkarībā no izvietojuma. Kādreiz to darīja cilvēki - līšus izlūkvienības aiz mājām, krūmiem, kalniem gāja skatīties, kur ir pretinieks, šobrīd pietiek palaist dronu. Kad nepieciešams, dronus izmanto kā kinētisko spēju, piestiprinot pie viņiem lādiņus vai nometot no viņiem lādiņus, vai vedot pa jūru lādiņus.
Decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds Kijivā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju. Janvārī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā Rīgā to vēlreiz pauda arī Valsts prezidents.
Nākamnedēļ tā sauktajā Ramšteinas formātā atkal tiksies valstis, kas atbalsta Ukrainu. Tad paredzēts publiskot jaunās dronu koalīcijas dalībniekus. Sprūds sola, ka tas nenozīmē tikai vairāk dronu, bet arī sadarbību testēšanā, taktikas veidošanā, jaunu produktu attīstīšanā.
Latvijā jau pirms 2022. gada bija vairāki lieli lidaparātu ražotāji. Kopš pilna mēroga kara sākuma pie mums reģistrēti vēl citi, un kopumā tādu jau ir 17. Neraugoties uz to, ka jau pirms mēneša Latvija paziņoja ka vadīs dronu koalīciju Ukrainas atbalstam, pašus uzņēmumus neviens nav informējis, vai jāpalielina ražošana un kurus tieši no lidaparātu veidiem vajadzēs visvairāk.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle: “Ļoti gaidām turpmākos soļus un aicinājumu, lai izprastu, kā mēs varam kā nozare būt noderīgi, kas ir tās spējas, uz kurām mēs raugāmies. Vai mēs runājam par munificētiem droniem, vai mēs runājam par novērošanu, jo Latvijai ne tikai ļoti labi droni, mums ir arī ļoti laba optika, ko izmanto arī ļoti daudzi citi droni pasaulē”.
Pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda teiktā, “Ja mēs šobrīd šo dronu koalīciju dibinām, tomēr paiet laiks, kamēr katra valsts nāk ar savu redzējumu un šo redzējumu saskaņošanu. Šie starptautiskie procesi nav mazsvarīgi. Tas nebūs tā, ka šodien uzreiz, uz pusdienlaiku”.
Pirmais dronu koalīcijas atbalsts ir, lai finansiālo slogu noņemtu no Ukrainas, otra lieta ir, lai koalīcijas dalībvalstis attīstītu savu ražošanu. Ja dronu koalīcija strādās, tad tas efekts būs jūtams dažu mēnešu laikā.
Latvijā ražo divus militārām vajadzībām sertificētus dronu modeļus - uzņēmumā “Edge Autonomy” un “Atlas Aerospace”. Šie un citi uzņēmumi strādā pie vēl citiem modeļiem, izmēģina arī tā sauktos kamikadze dronus, kas paredzēti mērķu iznīcināšanai; attīsta pretdronu sistēmas ienaidnieka lidaparātu pārtveršanai.
“Atlas Aerospace” biznesa attīstības vadītājs Aleksejs Koroļovs skaidro: “Mūsu droniem nav fiksēta frekvence, mūsu droniem ir radiomodulis, kas darbojas frekvenču diapazonā, un frekvence nestāv uz vietas un taisa 16 lēcienus sekundē, līdz ar to viņu ir ļoti grūti detektēt”.
Pēc Ukrainas armijas lūguma izstrādāti risnājumi, lai baterejas varētu uzlādēt ātrāk. Radīta pat metode, lai dronu varētu lādēt, nepārtraucot novērošanu. Izstrādā sistēmas, lai viens pilots var vadīt vairākas ierīces vienlaikus. Reālie kara apstākļi likuši radīt risinājumu, lai drons var lidot bez GPS signāla.
Pēc Ukrainas bruņoto spēku pieprasījuma tiek izstrādāts jauns drons. Jebkuram karavīram plaukstas izmēra drons ir pieejams ir savā kabatā. Jūs varat nevis pats iet un būt pakļauts riskam uzkāpt uz mīnas vai tikt nošauts, vai parādīt savas pozīcijas, bet palaist to putniņu kilometru vai divus uz priekšu.
Bezpilotu lidaparātu jomā Latvija ir Baltijas līderis - gan ražošanas ziņā, gan attiecībā uz palīdzību Ukrainai. Latvijas armija arī savām vajadzībām iepērk vietējos dronus. Tiesa gan, vienlaikus tā pērk arī Ķīnā ražotus lidaparātus. Vietējie ražotāji jau izstrādā sauszemes un ūdens bezpilota ierīces gan Latvijas, gan Ukrainas armijai. Tie spējot darīt vēl vairāk, ja vien saņems tādu uzdevumu.
Šobrīd Aizsardzības ministrija tikšanos ar nozares uzņēmējiem ieplānojusi pēc vairāk nekā divām nedēļām - 7.februārī.