Somijā svētdien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās galvenā cīņa norisināsies starp konservatīvo bijušo premjerministru Aleksandru Stubu un bijušo ārlietu ministru Peku Hāvisto, kuru izvirzījuši zaļie.
Aptaujas liecina, ka cīņa starp abiem kandidātiem, domājams, izšķirsies vēlēšanu otrajā kārtā, kas paredzēta 11.februārī.
"Nākamais republikas prezidents vispirmām kārtām būs Rietumu prezidents, NATO prezidents, un vienas no vissvarīgākajām mūsu attiecībām ir mūsu sadarbība ar Savienotajām Valstīm," nesenā televīzijas intervijā uzsvēris Stubs.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Somija izšķīrās atteikties no ilgstoši piekoptās neitralitātes politikas un pievienoties NATO, kur tā tika uzņemta 2023.gada aprīlī. Vienlaikus strauji pasliktinājušās Helsinku attiecības ar Maskavu.
Krievija, ar kuru Somijai ir 1340 kilometru gara sauszemes robeža, nekavējās piedraudēt kaimiņvalstij ar "pretpasākumiem".
2023.gada augustā Somija pieredzēja nelegālo imigrantu masveida pieplūdumu no Krievijas teritorijas, ko acīmredzami bija organizējušas Maskavas varasiestādes.
Reaģējot uz šiem krievu centieniem destabilizēt situāciju Somijā, Helsinki novembrī pieņēma lēmumu par savas austrumu robežas slēgšanu.
Pašreizējais Somijas prezidents Sauli Nīniste, kas tagad kļuvis par vienu no nesaudzīgākajiem Krievijas diktatora Vladimira Putina kritiķiem, savulaik pat lepojās ar savām tuvajām attiecībām ar Kremļa saimnieku.
Tagad visi kandidāti pauž gan stingru uzticību Somijas neatkarībai, gan nešaubīgu atbalstu tās dalībai NATO, atzīst Helsinku Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Hanna Vasa.
Arī Tamperes Universitātes starptautisko attiecību profesors Tuomass Fošbergs norāda, ka kandidātu nostāja ārpolitikas jautājumos neatšķiras.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kurus pirmdien publicēja laikraksts "Helsingin Sanomat", par Stubu grasās balsot 22% somu, kamēr Hāvisto var cerēt uz 20% balsu.
"Viņiem abiem ir plaša pieredze gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, un to vēlētāji, šķiet, vērtē visaugstāk," norādījusi Vasa. "Viņi bijuši pazīstamas figūras ilgu laika periodu vairākām paaudzēm."
Taču abi kandidāti pārstāv visai atšķirīgus sabiedrības slāņus un vērtības, savukārt norāda Fošbergs. Kamēr Stubs drīzāk pārstāv labējos, Hāvisto nāk no kreiso aprindām, lai gan viņš cenšas uzsvērt, "ka nav sarkanais" un pārstāv mēreni noskaņotos zaļos.
Fošbergs uzskata, ka otrajā kārtā izšķirošas var izrādīties televīzijas debates starp abiem kandidātiem.
No abiem vadošajiem kandidātiem tikai nedaudz atpaliek nacionālkonservatīvās Somu partijas izvirzītais Jusi Halla-aho, kuru atbalsta 18% somu, bet viņam seko Centra partijas atbalstītais bijušais Eiropas Savienības (ES) komisārs Olli Rēns, kam aptaujas sola 12% balsu.
Fošbergs uzskata, ka gan Halla-aho, gan Rēnam joprojām ir izredzes iekļūt otrajā kārtā.
Tomēr Halla-aho nav nekādu cerību otrajā kārtā uzvarēt, jo viņš ir pārāk pretrunīgi vērtēts kandidāts, atzīst profesors.
Ņemot vērā to, ka somi ir skeptiski noskaņoti pret iespēju kaut ko panākt parlamentārās politikas ceļā, sabiedrībā valda lielāka uzticība prezidenta institūcijai, norāda Vasa. "Prezidents tiek uzskatīts par spēcīgu aktoru, kam ļaudis uzticas."
Prezidenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte parasti sasniedz 70%.