Ministrs neiesaka pašvaldībām šogad rēķināties ar ārpuskārtas finanšu palīdzību

Politiķis atgādināja, ka šī gada valsts budžets ir ļoti saspringts, tajā deficīta līmenis ir tuvu 3% griestiem, tādēļ no valsts finanšu palīdzība pašvaldībām nebūs. Ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām, plānojot budžetus, ir jālemj, kā efektīvi saplānot izdevumus.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām ir solīta cita veida pretimnākšana, piemēram, Valsts kase var atlikt kredītu pamatsummas maksājumus līdz brīdim, kad finanšu situācija pašvaldībās stabilizēsies. Ašeradens atzina, ka nereti pašvaldībām dienas laikā izdodoties atrast budžetā trūkstošo summu, jo kaut ko esot aizmirsuši ierēķināt.

Finanšu ministrs atzina, ka pašvaldībās ir ļoti atšķirīga situācija. Finansiāli grūtāk ir tām pašvaldībām, kurās samazinās iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī finansējums, savukārt citām - iedzīvotāju skaits palielinās un tām ir jādomā, kā nodrošināt izglītības iespējas bērniem.

Kā vēstīts, vairākām Latvijas pašvaldībām, piemēram, Rēzeknei, Balviem, Krāslavai, Talsiem šā gada budžetā, pēc pašu pašvaldību teiktā, trūkstot finansējuma pamatfunkciju nodrošināšanai.

Ašeradens uzsvēra, ka nevienai citai Latvijas pašvaldībai finansiālā situācija nav tik slikta kā Rēzeknes pilsētā, kur joprojām draud finanšu stabilizācija.