/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/06/03/16892056t1hcb91.jpg)
Latvija uzvarējusi starptautiskās šķīrējtiesas procesā atjaunojamās enerģijas jomā, pavēstīja Valsts kanceleja. Starptautiskās šķīrējtiesas tribunāls šā gada 28.maijā noraidīja Šveicē reģistrētās sabiedrības "R.S.E. Holdings AG" (RSE) prasību pret Latvijas valsti, atzīstot to par nepieņemamu izskatīšanai pēc būtības.
2021.gada beigās RSE iesniedza prasību pret Latvijas valsti, apgalvojot, ka ar veiktajām izmaiņām elektroenerģijas atbalsta regulējumā no 2012. līdz 2016.gadam pārkāptas starptautiskās saistības. Latvija 2023.gadā norādīja, ka šķīrējtiesai nav jurisdikcijas šo lietu skatīt, jo RSE neatbilst Eiropas enerģētikas hartas nolīguma (EEHN) noteiktajiem kritērijiem.
Šķīrējtiesas tribunāls piekrita Latvijas pozīcijai būtiskākajos EEHN piemērošanas jautājumos un atzina, ka RSE nav tiesīga saņemt aizsardzību saskaņā ar EEHN, jo to kontrolē Krievijas pilsone, savukārt Krievija nav EEHN dalībvalsts. Tāpat tika konstatēts, ka RSE Šveicē neveic būtisku saimniecisko darbību.
Valsts kancelejā uzsver, ka šis spriedums iezīmē būtisku pavērsienu EEHN piemērošanas praksē, jo šķīrējtiesa atteicās sekot līdzšinējai - valstīm nelabvēlīgai - praksei, kas tika iedibināta jau 2005.gadā lietā "Plama pret Bulgāriju".
Balstoties uz Latvijas sniegtajiem argumentiem un rūpīgu EEHN izstrādes vēstures analīzi, tribunāls noraidīja iepriekšējo EEHN interpretāciju kā neatbilstošu nolīguma tekstam, mērķim un būtībai. Tribunāls secināja, ka Latvijas atteikums piešķirt EEHN priekšrocības bija pamatots un stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu - no ieguldījuma veikšanas brīža. RSE ieceltais šķīrējtiesnesis Ričards Haps ir pievienojis savas atsevišķās domas.
Tiesa arī nolēma, ka prasītājam jāsedz visas Latvijas valstij radušās ar tiesvedību saistītās izmaksas kopā 678 545 eiro apmērā, kā arī jāmaksā procenti saskaņā ar sešu mēnešu Euribor likmi.
Valsts kancelejā norāda, ka šis šķīrējtiesas spriedums ne tikai novērš būtiskus zaudējumus valsts budžetam, bet arī kalpos kā nozīmīgs precedents nākotnē, atturot citas līdzīgās situācijās esošas sabiedrības no nepamatotu prasību celšanas pret Latviju.
Pēc Valsts kancelejā sniegtās informācijas, RSE tiesvedību finansēja trešās personas, tostarp divi ar nozari saistīti Latvijas valstspiederīgie un Latvijā reģistrēta komercsabiedrība.
Informatīvo ziņojumu par tiesas lēmumu sēdē otrdien uzklausīja arī valdības ministri.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka uzvara šādā tiesvedībā ir liels sasniegums Latvijas valstij. "Manuprāt, tas ir ļoti labs precedents arī Latvijai un turpmāk nebaidīties, bet atgūt taisnību," uzsvēra premjere.
Viņai gan neesot zināms, kuri ir tie divi Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētā komercsabiedrība, kas, pēc Valsts kancelejā vēstītā, palīdzēja finansēt RSE tiesvedību.