Kanādas Aizsardzības ministrija izskata iespēju nodot Ukrainai raķetes “gaiss-zeme” CRV7, kuras bija plānots nodot metāllūžņos. Kanādas bruņoto spēku rīcībā ir 83 303 CRV7 raķetes, kas tika izstrādātas pagājušā gadsimta 80.gados un no ekspluatācijas tika izņemtas 2000.gadu sākumā. Pirms trim gadiem federālā valdība parakstīja līgumu par šo raķešu iznīcināšanu vairāku gadu laikā.
Konservatīvie pieprasa, lai liberāļu valdība nodotu Ukrainai desmitiem tūkstošu šo raķešu. Opozīcijas līderis Pjērs Poļijevs piektdien nāca klajā ar šādu aicinājumu, piedaloties debatēs Pārstāvju palātā par likumprojektu, kas paredz atjaunināt Kanādas un Ukrainas brīvās tirdzniecības nolīgumu.
“Tā vietā, lai piespiestu kanādiešus maksāt miljoniem dolāru par šo ieroču norakstīšanu, ieroči būtu jānodod Ukrainai,” viņš teica.
Kanādas Nacionālās aizsardzības ministrija piektdien atzina, ka raķetes tiek izskatītas kā daļa no iespējamās turpmākās militārās palīdzības paketes. Aizsardzības amatpersona gan sacīja, ka problēma ir tā, ka, lai gan Kanādai joprojām ir desmitiem tūkstošu raķešu un to dzinēju, ne visām no tām ir kaujas galviņas.
Aizsardzības ministra pārstāvis apstiprināja, ka valdība apsver raķešu nodošanu.
“Pirms nosūtīt Ukrainai aprīkojumu, mēs cieši sadarbojamies ar Ukrainu, lai pārliecinātos, ka jebkura palīdzība atbilst tās militārajām vajadzībām, kā arī pārskatām aprīkojuma darbības efektivitāti,” paziņojumā presei sacīja Daniels Mindens.
“Mēs ievērojam tādu pašu procesu attiecībā uz CRV7 raķešu krājumiem, ko bruņotie spēki iegādājās pirms vairākiem gadu desmitiem. Mēs veicam pārbaudes, lai pārliecinātos, ka šis aprīkojums ir efektīvs un drošs transportēšanai uz Ukrainu pirms jebkādas iespējamās nodošanas,” piebilda Mindens.
CRV7 tika izstrādāta Aukstā kara laikā un ražota “Bristol Aerospace” Vinipegā, un tā tika uzskatīta par vienu no jaudīgākajām tā laika “gaiss-zeme” raķetēm, un tā joprojām atradās sabiedroto valstu rīcībā Afganistānas kara laikā.
