Līvānu novada pašvaldība atklātā vēstulē vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām

Līvānu novada pašvaldība ir nosūtījusi atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, lūdzot tikšanos un iespēju pamatot savu viedokli klātienē.

Līvānu novada pašvaldībai, pedagogiem un izglītojamo vecākiem neesot pieņemams ceļš, kādā veidā valsts virza skolu finansēšanas piedāvājumu, ignorējot pašvaldību attīstības redzējumu un iedzīvotāju vajadzības laukos. Līvānu novada pašvaldības ieskatā ir jāpanāk valsts finansējuma saglabāšana pedagogu algu nodrošināšanai un kvalitatīvu lauku vidusskolu un pamatskolu pastāvēšanai arī tajos gadījumos, kad skolēnu skaits šajās reģionu skolās nav pietiekams.

Līvānu novads jau iepriekšējos gados ir veicis skolu tīkla optimizāciju, skaidro pašvaldībā. Pašlaik novadā vidējā izglītības posmā darbojas divas vidusskolas, kuras jau gadiem ilgi ir Latvijas labāko skolu reitinga divdesmitniekā: Līvānu 1.vidusskola ir reitinga 14.vietā un Rudzātu vidusskola - 19.vietā.

Pašvaldības ieskatā, atņemot valsts finansējumu skolotāju algām šādu spēcīgu lauku vidusskolu pastāvēšanai, valsts realizē nevis kvalitatīvu izglītības reformu, bet Latvijas lauku reģionu iznīcināšanas politiku. Pret to iebilst pašvaldība un novada iedzīvotāji, kas ir gatavi cīnīties par savu skolu finansēšanu.

LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" kā noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā paredzēts skolēnu skaits.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu pieņemšanu par izglītības iestādes reorganizāciju, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo skolu ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēta plāna, cik skolu būtu jāsamazina.

Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.