Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais ziņojums par bērnu stāvokli valstī 2021. un 2022. gadā nesniedz skaidru priekšstatu par viņiem, šodien, 6. februārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē secinājuši deputāti.
Deputāti skarbi kritizē Labklājības ministrijas sagatavoto ziņojumu par bērnu stāvokli valstī
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P) norādīja, ka ziņojums ir vispusīgs statistikas datu apkopojums, no kura nav iespējams izdarīt secinājumus par to, vai bērnu stāvoklis Latvijā uzlabojas vai pasliktinās. Ziņojumā nav noteikti sasniedzamie mērķi, kas būtu izvērtēti, salīdzinot ar iepriekšējā perioda ziņojumu.
Kritiku par ziņojuma saturu pauda arī deputāte Linda Liepiņa (LPV), kura uzsvēra, ka no ziņojuma "sausajiem datiem" nav saprotams tas, kā pašlaik Latvijā jūtas bērni. "Vai ir aptaujāti bērni par to, kā viņi jūtas, kādas ir viņu vajadzības?" vaicāja deputāte.
Arī nevalstiskas organizācijas "Centrs Dardedze" pārstāve Anda Avena vērsa uzmanību uz to, ka no ziņojuma nav iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, izdarīt secinājumus ilgtermiņā. Viņa uzsvēra, ka pašlaik Latvijā dažādas institūcijas veido informācijas sistēmas, kurās uzkrāj datus par bērniem, taču šie dati "nelīmējas kopā", jo katra sistēma datus vāc atšķirīgā griezumā. Piemēram, Valsts policija uzskaita bērnu pārkāpumus pēc Administratīvās atbildības likuma vai Krimināllikuma pantiem, sociālā sistēma uzskaita pārkāpumus pēc bērnu skaita, tādēļ nav iespējams izsecināt, cik bērnu ir cietuši no vardarbības.
Avena aicināja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus sekot līdzi tam, kā sokas ar vienotas datu monitoringa sistēmas izveidi.
Sēdes dalībnieki atzina, ka atbalsts bērniem ir kampaņveidīgs nevis sistemātisks, kā rezultātā palīdzība ne vienmēr sasniedz visus bērnus, kuriem tā nepieciešama.
Kā vēstīts, valdība 23.janvārī pieņēma zināšanai LM izstrādāto ziņojumu par bērnu stāvokli valstī 2021. un 2022.gadā.
Ziņojumā LM vērtē, ka situācija attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem nav būtiski uzlabojusies kopš 2018.gada.
Laika posmā no 2018.gada līdz 2022.gadam no noziedzīgiem nodarījumiem cietuši vidēji gadā 523 bērni. Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas centra (IeM IC) datiem 2021.gadā par noziedzīgos nodarījumos cietušām atzītas kopā 817867 personas, no tām 50368 bērni, no kuriem 259 mazgadīgas personas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. No noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem, 197 bija zēni, kas ir 19 mazāk nekā iepriekš, bet 304 meitenes, kas ir par 28 vairāk nekā iepriekš.
Pēc IeM IC datiem 2022.gadā par noziedzīgos nodarījumos cietušām atzītas kopā 8514 personas, no tām 54270 bērni, no kuriem 271 mazgadīgas personas.