/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2024/02/06/15871984t1he750.jpg)
Kolumbijas valdība un komunistu teroristu grupējums "Nacionālā atbrīvošana armija" (ELN) vienojušies pagarināt pagājušajā gadā noslēgto pamiera vienošanos, un ELN ir apsolījis pārtraukt civiliedzīvotāju nolaupīšanu izpirkuma maksas iegūšanai.
Pamiera termiņš pēdējā mirklī tika pagarināts par sešiem mēnešiem, paziņoja abas puses.
Valdības amatpersonas paziņoja, ka ir apmierinātas ar jaunajiem pamiera noteikumiem.
"Daudziem miera līgumiem, kas šajā valstī ir parakstīti, bijusi maza ietekme uz vietas. Ir ļoti svarīgi strādāt pie teritoriālā miera," vietējai radiostacijai "Blu" sacīja Kolumbijas miera komisārs Otijs Patino.
Kolumbijas valdība un ELN kopš 2022.gada beigām ved sarunas par mieru. Kolumbijas prezidents Gustavo Petro cenšas nomierināt vairākus bruņotos grupējumus, kas nebija iekļauti 2016.gada miera līgumā starp valdību un "Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem" (FARC), kas daudzus gadus bija lielākais komunistu teroristiskais grupējums Kolumbijā.
Kopš pagājušā gada augusta valdība un ELN ievēro pamieru, kas ļāvis samazināt savstarpējās kaujas, taču ELN turpinājis vervēt pusaudžus un finansēt savas operācijas, izmantojot izspiešanu un cilvēku nolaupīšanu. Tāpēc pamiers ticis kritizēts kā nepietiekams, lai uzlabotu civiliedzīvotāju drošību lauku apvidos.
Oktobrī pamiers gandrīz izjuka, kad ELN kaujinieku banda Kolumbijas ziemeļos nolaupīja "Liverpool" futbolista Luisa Diasa vecākus. Diasa māti policijai izdevās ātri atbrīvot, bet tēvs pavadīja bandītu gūstā 12 dienas.
Saskaņā ar Kolumbijas Aizsardzības ministrijas datiem ELN gūstā atrodas vismaz 38 ķīlnieki. Grupējums pieprasījis valdībais nodrošināt alternatīvus veidus, kā finansēt savas operācijas, kamēr turpinās sarunas. Nosacījumus, ar kādiem nemiernieki pārtrauks nolaupīšanas, plānots apspriest aprīlī gaidāmajā sarunu kārtā.