/nginx/o/2024/01/29/15857221t1hc8cd.jpg)
Pēc atklātībā nākušajām ziņām par Latvijas Krievu savienības līderes (LKS) un eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) iespējamiem kontaktiem ar Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem, gan Ždanoka pati, gan partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs aizvadītajā nedēļā bijuši uz sarunu Valsts drošības dienestā (VDD), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Ždanoka pirmdien ar kavēšanos ieradās uz pašas sasaukto preses konferenci un kā iemeslu minēja ciemošanos VDD. “Es biju desmitos no rīta Valsts drošības dienestā uzaicināta pie izmeklētāja Bula. Viņš nekādīgi negribēja ar mani šķirties,” žurnālistiem preses konferences sākumā sacīja Ždanoka. Pirms promiešanas viņa parakstījusi apņemšanos sarunas saturu neizpaust.
Savukārt piektdien uz VDD bija uzaicināts LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, raidījumam apstiprināja politiķis. Viņš atzīmēja, ka uz VDD pasaukts nevis kāda kriminālprocesa ietvaros, bet vienkārši “aprunāties”.
VDD pašlaik izvērtē informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem un vērtē LKS aktivitātes.
Ždanoka pirms divām nedēļām kļuva slavena visā Eiropā. Mediji “Insider”, “Re:Baltica” un citi publicēja atsevišķus e-pastus no Ždanokas sarakstes ar Krievijas pilsoņiem, kurus ir pamats uzskatīt par Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem. Ždanoka gadiem ilgi sazinājās un norunāja tikšanās ar Dmitriju Gladeju. Pēcāk viņa kontaktējās arī ar citu specdienesta darbinieku – Sergeju Krasinu jeb Beltjukovu.
Ždanoka preses konferencē apšaubīja e-pastu fragmentu īstumu un apgalvoja, ka vismaz viena vēstule, kurā viņa lūdza naudu Georga lentītēm 9. maija svinībām, noteikti esot viltota.
“Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu uzrakstīt, ka man bijis kaut kāds tur kurators. Atvainojiet. Es varētu būt kurators saviem palīgiem, bet nevis pakļauties kādam kuratoram,” pauda politiķe.
Izmeklētājiem Latvijā rokas daļēji sasien tas, ka publicētā Ždanokas sarakste lielākoties ir vecāka par 2016. gadu. Tieši tad stājās spēkā kriminālatbildība par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) skaidro, ka VDD kompetencē ir izvērtēt, vai Ždanokas darbības atbilst krimināllikuma pantiem. “Ja būs noziedzīga nodarījuma pazīmes, es neapšaubāmi uzskatu, ka VDD rīkosies,” saka Kozlovskis.
Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēma rezolūciju, izsakot “lielu sašutumu” par Krievijas centieniem graut demokrātiju Eiropā un paužot “dziļas bažas” par to, ka Ždanoka, iespējams, darbojusies kā Federālā drošības dienesta Piektās pārvaldes informatore. Rezolūcijā arī uzsvērts, ka Eiropas Parlamentam un Latvijas iestādēm jautājums rūpīgi jāizpēta.