Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri. Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti?
Skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis: "Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi "ceļoja" no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami negatīvais šeit ir, ka šī "ceļojuma" laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem."
Nauda kontā desmit sekunžu laikā
Zibmaksājumu regulas mērķis ir nodrošināt, ka vienas bankas klienta maksājums pie citas bankas klienta nonāks pēc iespējas ātrāk. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem naudai jānonāk saņēmēja bankas kontā desmit sekunžu laikā un šāds maksājumu ātrums ir jānodrošina 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Citiem vārdiem sakot – nepārtraukti.
Latvijas pieredze – paraugs citām valstīm
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas banku klientiem ātra maksājumu saņemšana nav nekas jauns vai unikāls. Jau 2017. gada augustā Latvija kā pirmā eirozonas valsts sāka izmantot zibmaksājumus, kas bija pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu, un kopš tā laika banku skaits Latvijā, kas nodrošina zibmaksājumus, pakāpeniski pieaug, 2023. gada 1. pusgadā veicot jau 24,2 miljonu zibmaksājumu 6,9 miljardu eiro apjomā.
Līdz šim zibmaksājumu piedāvāšana klientiem ir bijusi bankas brīvprātīga izvēle, bet turpmāk tā būs obligāta prasība, tādēļ tuvākajā laikā sagaidāms, ka ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā palielināsies to banku skaits, kas nodrošinās zibmaksājumus.
Zibmaksājumi turpmāk kā starpbanku maksājumu standarts, nevis ekskluzīvs pakalpojums
Atšķirībā no Latvijas citās Eiropas Savienības valstīs, kur zibmaksājumi tehniski ir bijuši pieejami, tie neguva plašu atbalstu un to izmantošana bija salīdzinoši reta, ņemot vērā šādu ātro maksājumu izmaksas, kas nereti bija augstākas nekā standarta maksājumam. Pretēji šādai praksei Latvijā zibmaksājumi guva popularitāti banku klientu vidū, jo padarīja iespējamu maksājumus starp bankām veikt ātri, bet vienlaikus neradot arī papildu izmaksas banku klientiem.
Lai mainītu šo tendenci un padarītu zibmaksājumus pieejamus ikvienam, noteikts, ka zibmaksājumi nedrīkst būt cenas ziņā ekskluzīvs pakalpojums, tā vietā zibmaksājumu komisijas maksai jābūt līdzvērtīgai standarta maksājuma komisijas maksas apmēram.
Jauni pienākumi bankām krāpšanas gadījumu skaita mazināšanai
Būtisks jaunums būs arī banku klientiem Latvijā. Jaunā regula tiecas mērķēt uz finanšu nozarē aktuālu problēmu – finanšu krāpniecību. Turpmāk bankām būs pienākums nodrošināt jaunu pakalpojumu saviem klientiem – maksājuma saņēmēja pārbaudi (validāciju) ar mērķi mazināt krāpšanas gadījumu skaitu. Šī pārbaude būs jāveic arī maksājumiem, kas tiek veikti starp dažādām bankām.
Attiecīgais pakalpojums banku klientiem būs jānodrošina bez maksas. Praksē tas būs informatīvs brīdinājums maksājuma veicējam tajos gadījumos, kad nesakrīt maksājuma saņēmēja dati, piemēram, vārds un uzvārds, ar maksājuma saņēmēja bankas konta numuru. Attiecīgais brīdinājums bankas klientam būs jāpaziņo vēl pirms maksājuma veikšanas, tādējādi samazinot iespējas, ka klienta nauda var nonākt pie nepareizā adresāta.
Gadījumos, kad banka nenodrošinās šādu informāciju klientam un nauda nonākusi pie nepareiza saņēmēja, kas var būt krāpnieks, – bankas klients būs tiesīgs saņemt zaudējumu kompensāciju.
Jāatzīmē, ka šo pārmaiņu ieviešanai, tai skaitā Latvijā, ir nepieciešams laiks un būtiski ieguldījumi maksājumu infrastruktūrā, Eiropas Savienības likumdevējs ir paredzējis pārejas periodus vairāku regulas prasību ieviešanai, tādēļ visdrīzāk taustāmu rezultātu banku klienti sāks sajust šī gada beigās un 2025. gadā.
