Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas banku klientiem ātra maksājumu saņemšana nav nekas jauns vai unikāls. Jau 2017. gada augustā Latvija kā pirmā eirozonas valsts sāka izmantot zibmaksājumus, kas bija pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu, un kopš tā laika banku skaits Latvijā, kas nodrošina zibmaksājumus, pakāpeniski pieaug, 2023. gada 1. pusgadā veicot jau 24,2 miljonu zibmaksājumu 6,9 miljardu eiro apjomā.
Līdz šim zibmaksājumu piedāvāšana klientiem ir bijusi bankas brīvprātīga izvēle, bet turpmāk tā būs obligāta prasība, tādēļ tuvākajā laikā sagaidāms, ka ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā palielināsies to banku skaits, kas nodrošinās zibmaksājumus.
Zibmaksājumi turpmāk kā starpbanku maksājumu standarts, nevis ekskluzīvs pakalpojums
Atšķirībā no Latvijas citās Eiropas Savienības valstīs, kur zibmaksājumi tehniski ir bijuši pieejami, tie neguva plašu atbalstu un to izmantošana bija salīdzinoši reta, ņemot vērā šādu ātro maksājumu izmaksas, kas nereti bija augstākas nekā standarta maksājumam. Pretēji šādai praksei Latvijā zibmaksājumi guva popularitāti banku klientu vidū, jo padarīja iespējamu maksājumus starp bankām veikt ātri, bet vienlaikus neradot arī papildu izmaksas banku klientiem.
Lai mainītu šo tendenci un padarītu zibmaksājumus pieejamus ikvienam, noteikts, ka zibmaksājumi nedrīkst būt cenas ziņā ekskluzīvs pakalpojums, tā vietā zibmaksājumu komisijas maksai jābūt līdzvērtīgai standarta maksājuma komisijas maksas apmēram.