Problēmas ar Turcijas bankām, kas no pagājušā gada beigām bloķē maksājumu operācijas ar Krieviju, nu tikušas līdz Krievijas naftas eksporta uzņēmumiem. Tie jau ilgāku laiku no Turcijas nav saņēmuši naudu par pārdoto naftu, vēsta aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz avotu vienā no lielākajām naftas kompānijām.
“Atsevišķi maksājumi nav saņemti. Tas noticis pēc tam, kad ASV decembrī brīdināja [Turcijas bankas] par sekundārajām sankcijām. Kopumā šī ir aktuāla problēma divas trīs nedēļas. Nācās mainīt maksājumu metodes vai arī atlikt maksājumus, taču piegādes ir turpinājušās,” norādījis avots. Pēc viņa teiktā, lai arī Krievija nav saņēmusi naudu par naftu, Turcija ir saņēmusi naftu pilnā apjomā.
Banku operāciju politikas maiņa Turcijā ir būtiski ietekmējusi neenerģētikas sektoru.
“Galvenā problēma ir ne tikai ar maksājumiem no Turcijas, bet arī ar tiem, ko Turcijai ir jāsaņem no Krievijas. Tādēļ Turcijas eksports uz Krieviju ir paralizēts – mašīnu un aprīkojuma piegādes ir apstājušās,” stāstīja vēl viens avots Krievijas biznesa aprindās.
Turcija vairāk nekā divas reizes palielināja Krievijas naftas iepirkuma apjomu pēc kara sākuma Ukrainā. Tā ir vienīgā NATO valsts, kas turpina saņemt naftu no Krievijas. Pēc pagājušā gada janvāra–novembra datiem, Turcijas naftas pārstrādes rūpnīcas, tostarp lielākā rūpnīca STAR, saņēmusi 8,9 miljonus tonnu jēlnaftas no Krievijas Tāpat Krievija piegādājusi Turcijai vairāk nekā 9 miljonus tonnu dīzeļdegvielas.
Tas, ka maksājumi par naftu nenotiek, ir saistāms ar banku kontroles pastiprināšanos, skaidro “Reuters” avoti. Janvārī līdzīgas problēmas ir radušās ar Indiju, kas atteikusies pieņemt 14 tankerus no Sahalīnas ostas. Tas noticis pēc tam, kad “Rosņeftj” nav varējusi atvērt jaunu kontu Apvienotajos Arābu Emirātos, lai saņemtu apmaksu dirhēmos.
Krievijas diplomāti veic pārrunas ar Turcijas pusi par banku jautājuma risināšanu, svētdien paziņoja Krievijas vēstnieks Turcijā Aleksejs Jerhovs. Rezultātu pagaidām nav, un problēmas ir “ļoti nopietnas”, atzina vēstnieks. Pēc viņa teiktā, banku atteikums strādāt ar Krievijas kompānijām ir saistāms ar ASV varasiestāžu lēmumu.
ASV prezidents Džo Baidens parakstīja rīkojumu, kas ļauj ASV Finanšu ministrijai noteikt sankcijas pret ārvalstu bankām, kas palīdz veikt darījumus Krievijas sankcionētajiem uzņēmumiem vai līdzdarbojas atsevišķu materiālu piegādē Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.
