Krievijas darba tirgu piemeklējis ass darbaspēka trūkums, par ko sūdzas bizness un varasiestādes. Tas, visticamāk, ir sasniedzis kulmināciju. Ja neskaita Kaukāza reģionu, visā Krievijā darba piedāvājums ir ievērojami lielāks nekā pieejamais darbinieku skaits, vēsta “The Moscow Times”.
Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina atzinusi, ka “spriedze darba tirgū varētu būt sasniegusi maksimumu, jo tam vairs nav, kur augt. Pieprasījums pēc darbaspēka teju visā valstī ir lielāks nekā pieejamais strādājošo skaits”.
2023. gada beigās Krievijā kopējais vakanču skaits bija par 250 000 lielāks nekā pieejamo darbinieku skaits, aprēķinājuši analītiķi. Ziemeļkaukāza apgabalā gan ir visai ievērojams brīvais darbaspēks.
Kaukāza reģions ievērojami atšķiras no pārējiem reģioniem – bezdarba līmenis šeit ir vēsturiski augstāks nekā pārējā Krievijā (9,2% reģionā pret 3% valstī kopumā). Tur ir augstākas sociālās iemaksas nekā pārējā valstī (27% pret 19%). Vājākie rādītāji ir Ingušijā – tur faktiskais bezdarba līmenis ir 27%, bet oficiāli reģistrētais – 8,3%.
Darba resursu deficīts ir galvenā problēma, kas neļauj paplašināties preču un pakalpojumu jomai. Arī pati Krievijas Centrālā banka saskārusies ar šo problēmu. “Mums pašiem ir zināms personāla deficīts. Trūkst augsti kvalificētu speciālistu – IT un informācijas drošības jomās,” atzina Nabiuļļina.
Personāla trūkums Krievijā nonācis “ideālās vētras” apstākļos. Karš padziļinājis demogrāfisko bedri, no kuras Krievija diez vai tiks ārā līdz šīs desmitgades beigām. Darba tirgū ienāk deviņdesmitajos gados dzimušie (kas ir viena no mazskaitlīgākajām paaudzēm Krievijā), bet daudzskaitlīgākā pēckara paaudze dodas pensijā.
Problēmu padziļina mobilizācija, emigrācija un darba migrācijas ierobežošana. Tieši tādēļ Krievijas valsts banku ekonomisti atzīst, ka problēmai ātra risinājuma nav. Situācija varētu uzlaboties vien pēc vairākiem gadiem. Prognozēts, ka ap 2030. gadu darbaspēka trūkums varētu būt ap 2-4 miljoniem cilvēku.
Šī problēma bremzē ekonomiku. Nespējot nokomplektēt personālu, uzņēmumiem ir jāsamazina prasības potenciālajiem strādājošajiem, kas samazina darba kvalitāti un produktivitāti. Tāpat arī ekonomiskā aktivitāte mobilizācijas dēļ ir ievērojami samazinājusies, un pašlaik nav iespējas to palielināt.
