Ņemot vērā problēmas ar banku maksājumiem, Turcijas kompānijas aicinājušas varasiestādes ierakstīt Krieviju īpašā valstu sarakstā. Ar tajā esošajām valstīm Turcijas kompānijām par eksportu norēķinu veikšanai tiek izmantotas alternatīvas metodes, neveicot maksājumus caur banku, vēsta Turcijas laikraksts “Ekononim”.
Pašlaik Turcija “alternatīvā režīmā” tirgojas ar 33 valstīm. Lielākoties tās ir Āfrikas valstis, taču šajā sarakstā ir arī Irāna, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Kuba, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna un Venecuēla.
Turcijas bankas ir sākušas atteikties no Krievijas ienākošo maksājumu apkalpošanas, jo 22. decembrī ASV prezidents Džo Baidens izsludināja likumu, kas paredz noteikt sekundārās sankcijas pret ārvalstu kompānijām, kas palīdz apiet Krievijai noteiktās sankcijas. Pēc Turcijas mediju ziņotā, “lielākās problēmas sākušās pēc ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizītes Turcijā 5. janvārī”.
Tā rezultātā, pēc Turcijas Eksportētāju asamblejas (TIM), piegādes Krievijai samazinājušās par 30,4%. Eksporta apjoma samazinājums skāris 23 no 25 sektoriem, tostarp arī lauksaimniecību. Tā, piemēram, Krievijas tirgus no Turcijas saņem par 20,4% mazāk svaigu augļu un dārzeņu, par 41,4% mazāk ķīmiskās produkcijas.
Tāpat, ņemot vērā sākotnējos muitas datus, eksports no Turcijas uz Krieviju janvārī nokritās vēl vairāk – par 39%, salīdzinot ar pagājušā gada janvārī. Vairākās preču grupās tirdzniecība apstājusies pilnībā, jo šīs preces bijušas ar duālu izmantojumu – gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
2023. gadā Turcija piegādāja Krievijai preces 10,9 miljardu dolāru vērtībā, kas ir divas reizes vairāk nekā pirms kara. Tāpat Turcija strauji palielināja Krievijas naftas iepirkumu, kas bija 12 miljoni tonnu 2022. gadā un gandrīz deviņi miljoni tonnu 2023. gada janvārī – novembrī.
Kremlis paziņojis, ka “ir zināms par Turcijas banku darbības jaunajiem noteikumiem, kas pieņemti pēc ASV spiediena”. Tāpat Kremlis uzsver, ka tiek meklēts problēmas risinājums.
