Deputāti vērtēs iniciatīvu par deklarēšanos īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju

Iniciatīvas autors Jānis Verpels lēš, ka ir daudz gadījumu, kad īpašumā bez kāda tiesiska pamata ir deklarējušās nepazīstamas personas. Lai šīs personas pēc tam izdeklarētu no īpašuma, likumīgajam īpašniekam ir jāveic sarežģītas un laikietilpīgas darbības, norāda priekšlikuma virzītājs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē Verpels pastāstīja savu personīgo gadījumu, kad īrnieks lūdza deklarēties viņa īpašumā, Verpels to atļāva, bet, kad izīrēšanas līgums bija izbeigts un īpašumu vēlējās pārdot, nebija iespējams sazināties ar īrnieku, lai viņš izdeklerētos un process ievilcies.

Lai to novērstu, iniciatīvs autors aicina ar likumā noteikt prasību pēc īpašnieka apstiprinājuma "latvija.gov.lv" visām personām, kuras vēlas deklarēties jebkurā īpašumā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš norādīja, ka dzīvesvietas deklarācijas likuma mērķis ir vērsts uz to, lai valsts varētu sazināties ar personu, un ja persona nav nekur deklarējusies, tad par to ir paredzēts administratīvais sods.

Vītoliņš atzīmēja, ka 13.Saeimā tika skatīts, bet netika atbalstīts likumprojekts par dzīvesvietas deklarēšanu. Tas netika atbalstīts, jo tika saskatīts nesamērīgs administratīvais slogs. Tajā brīdī gadījumi, kad personas bija deklerējušās kādā dzīvesvietā bez tiesiska pamata, bijuši ap 200, bet šobrīd - aptuveni 450, akcentēja Vītoliņš.

IeM pārstāvis sacīja, ka elektroniska sistēma deklarēšanai provizoriski varētu izmaksāt 50 000 eiro. Reizē norādot, ka ne visi iedzīvotāji izmanto elektroniskās ierīces, tādēļ ir jānodrošina pakalpojums arī pašvaldībā.

Ja ir bijis tiesisks pamats deklarēties dzīvesvietā un persona ir sasniedzama ar valsti, izdeklarēšanās pēc būtības ir administratīvais akts, uzsvēra IeM pārstāvis.