Atsevišķi Eiropas diplomāti, runājot par “optimālo izeju no kara” Ukrainai tuvākā gada laikā, arvien aktīvāk sākuši runāt par kara iesaldēšanu, apzinoties, ka tas nozīmēs Kijivas piekāpšanos pārrunās par Kremli, atdodot lielu daļu savas teritorijas Krievijai. Apmaiņā pret to Ukrainai varētu tikt sniegtas “drošības garantijas”, vēsta “Politico”.
Ukraina nesen parakstīja līgumus par drošības garantijām ar Nīderlandi, Franciju un Lielbritāniju, kā arī sāka ceļu uz Eiropas Savienību. “Politico” citē Nīderlandes premjeru Marku Riti, kurš tiek minēts kā viens no iespējamajiem NATO ģenerālsekretāra amata kandidātiem.
Viņš paziņoja, ka tikai Kijivai ir tiesības iniciēt miera sarunu procesu ar Krieviju, turklāt arī Rietumvalstīm būs jāiesaistās šajās sarunās, lai noteiktu nākotnes drošības mehānismus.
Diplomāti atzīst, ka pagātnē šādas pārrunas beigušās ar neveiksmi un tās var dot Putinam laiku, lai sagatavotos nākamajam uzbrukumam. Tajā pašā laikā ir alternatīva – palielināt palīdzību Kijivai, lai tā spētu veikt izšķirīgu uzbrukumu pret Krieviju. Tomēr šī ideja Rietumos saskārusies ar zināmu skepsi.
“Politico” norāda, ka Rietumvalstīs ir atsevišķas grupas, kuras vēlas atgriezties pie “ierastā biznesa” ar Krieviju brīdī, kad konflikts tiks iesaldēts. Tas galvenokārt tiek skaidrots ar galvenokārt atturēšanas pieeju, it īpaši Vācijā.
Izdevums norāda, ka Rietumi neatsakās no Ukrainas, taču “sāk dominēt viedoklis, ka dažādu risku dēļ būtu vēlams noslēgt darījumu ar Putinu”.
Iepriekš aģentūra “Bloomberg” vēstīja, ka ASV saņēmušas “signālus” no Kremļa par Putina gatavību pārrunām par karu Ukrainā. Viņš vairs it kā neuzstājot uz Ukrainas neitrālu statusu, taču uzstās uz okupēto teritoriju saglabāšanu. Abas puses vēlāk šo informāciju noliedza. Ukrainas varasiestādes ne reizi vien uzsvērušas, ka tās nav gatavas piekāpties teritoriālajos jautājumos un galvenais mērķis ir atjaunot valsti starptautiski noteiktajās robežās.
