Krievijas ekonomikas atkarība no militārajiem izdevumiem sasniegusi tādu līmeni, ka tā nevar atļauties ne zaudēt, ne arī uzvarēt karā pret Ukrainu, raksta Lankasteras universitātes vecākais ekonomikas pasniedzējs Reno Fukarts savā slejā “The Conversation”.
Pēc Krievijas valdības datiem, 2023. gada trešajā ceturksnī Krievijas IKP pieauga par 5,5%, salīdzinot ar analoģisku periodu gadu iepriekš.
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad Krievijas IKP pieaugs par 2,6%. Tas ir ievērojami vairāk nekā Lielbritānijā (0,6%) un Eiropas Savienībā (0,9%). Tāpat arī Krievijas budžeta deficīts (summa, ko valdībai nepieciešams aizņemties) būs zemāks par 1% no IKP, salīdzinot ar 5,1% Lielbritānijā un 2,8% Eiropas Savienībā.
Tomēr lielākā daļa šī ekonomiskā pieauguma ir saistīta ar gigantiskajiem izdevumiem karam, norāda Fukarts.
Krievijas valsts izdevumi militārajām vajadzībām ir bezprecedenta līmenī – aptuveni 40% no valsts budžeta tiek novirzīti kara vajadzībām. 2023. gadā jau kopējie Krievijas militārie izdevumi pārsniedza 10% no IKP. Šogad Kremlis plāno tērēt rekordlielu summu karam – 36,6 triljonus rubļu jeb 386 miljardus dolāru.
“Gadījumā, ja Krievija uzvarēs karā, izdevumi, kas saistāmi ar iekarotās Ukrainas atjaunošanu un drošības uzturēšanu, būtu pārāk augsti un Krievijas starptautiskā izolācija neļaus ekonomikai attīstīties,” raksta Fukarts.
Tieši tādēļ vienīgais lēmums Krievijai var būt kara ieilgšana, kas pasargās no ekonomiskā sabrukuma. Transformējot nelielo rūpniecības sektoru, kas bija spiests koncentrēties uz militāro rūpniecību, kā arī lielajām darbaspēka problēmām, kas saistītas ar lielajiem upuriem karā, valstij būs jāmeklē jauni attīstības veidi.
“Krievijas režīmam nav nekāda stimula izbeigt karu un risināt lielās ekonomiskās problēmas. Tieši tādēļ Krievija nevar atļauties zaudēt karā, taču – tā nevar atļauties arī uzvarēt. Tās ekonomika ir pilnībā orientēta uz ilgstošu un vēl nāvējošāku karu,” norāda Fukarts.
