KAIFA CENA ⟩ Cik Latvijai izmaksā problemātiski narkotiku lietotāji?

Foto: gcpics/Shutterstock
CopyLinkedIn Draugiem X

Tendences liecina, ka piekļuve narkotikām ir vieglāka nekā agrāk un tāpēc pieaug to cilvēku skaits, kas kļūst par problemātiskiem narkotiku lietotājiem. Vielu apkarošanā iesaistās daudzas Latvijas ministrijas, biedrības, nevalstiskās organizācijas un citas iestādes. Pētījām, cik narkotiku apkarošana izmaksā valstij, cik konkrēti katrai iestādei un cik izmaksā problemātisku narkotiku lietotāju pastrādātie noziegumi, ņemot vērā pieejamo informāciju, pētījumus un valsts iestāžu sniegtos komentārus.

Narkotiku apkarošana ietekmē daudzu iestāžu izmaksas

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānā 2019.–2020. gadam tika apkopotas biežāk pārstāvētās institūcijas narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas īstenošanā. Ir iesaistītas ministrijas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, skolas, tiesas, medicīnas iestādes, Valsts policija un ārstniecības jomā svarīgākais partneris – Narkologu asociācija.

Biežāk pārstāvētās institūcijas narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas īstenošanā
Biežāk pārstāvētās institūcijas narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas īstenošanā Foto: Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020. gadam

Plānā tika norādīts - Finanšu ministrijas (FM), Iekšlietu ministrijas (IeM), Veselības ministrijas (VM) indikatīvi aprēķinātais nepieciešamais papildu finansējums plānā iekļauto pasākumu īstenošanai ir 1 639 237 eiro. Tas ir papildu finansējums jau esošajām izmaksām.

Tātad visām iestādēm ir nepieciešams finansējums, lai sasniegtu noteiktos mērķus, apkarojot narkotiku lietošanu. Un daudzām iestādēm arī nepieciešams papildu finansējums.

Taču izdevumi ir arī Valsts policijai, jo tiek iztērēti līdzeķļi, novēršot narkotisko vielu kontrabandu, novēršot vai izmeklējot problemātisku narkotiku lietotāju pastrādātos noziegumus, kā arī citos gadījums, tāpēc vērsāmies Iekšlietu ministrijā, vaicājot, cik un kādi ir biežāk izplatītie narkotiku lietotāju izdarītie noziegumi. Ministrija pārvirzīja šo jautājumu Valsts policijai, kura norādīja, ka šāda statistika netiek veidota.

"Balstoties uz Valsts policijas darba pieredzi, var secināt, ka narkotiku lietotāji visbiežāk izdara mantiskus noziegumus. Ļoti bieži tās ir zādzības no veikaliem, īpaši no veikaliem, kuros uz vietas nav apsardzes darbinieku.

Tāpat tiek izdarītas zādzības no automašīnām, zagti velosipēdi, apzagti būvobjekti (parasti instrumentu zādzības). Bieži vien narkotiku lietotāji apzog arī dzīvokļus, lai gan, protams, dzīvokļu apzadzēju vidū ir arī garnadži, kas narkotikas nelieto, kuri ir iepraktizējušies šādu noziegumu izdarīšanā un noziegumus izdara, iepriekš rūpīgi sagatavojoties.

Mantiskie noziegumi, ko izdara narkotiku lietotāji, skaidrojami ar to, ka viena narkotiku deva var maksāt ap 15 eiro un personas ar narkotiku atkarību šīs vielas pieradušas lietot regulāri ik dienu, līdz ar to nepieciešamas lielas naudas summas narkotiku iegādei," skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Tātad arī šos aspektus un noziegumus nav iespējams precīzi aprakstīt skaitļos, nosakot, cik izmaksā konkrētie noziegumi un to apkarošana.

Taču vērts minēt arī 2018. gada pētījumu par iestāžu izmaksām, apkarojot narkotikas.

2017. gadā Rīgas pašvaldības policijas (RPP) izsaukumu apkalpošanas izdevumi, kas saistīti ar narkotisko, toksisko un psihotropo vielu apriti, ir 9835,80 eiro apmērā. RPP darbinieki gada laikā strādāja 338 stundas, lai apkarotu vielu apriti.

Tajā pašā gadā 6 679 577 – 6 679 825 eiro no Valsts policijas budžeta tika iztērēts narkotisko un psihotropo vielu lietošanas un aprites novēršanai un apkarošanai.

Iepriekšminētajā plānā minēts, ka 2020. gadā tika iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, kas uzlabos Valsts policijas darbu narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai. Taču arī tam bija nepieciešams papildu finansējums 192 000 eiro apmērā.

Arī tiesu medicīniskajai ekspertīzei togad bija nepieciešams liels papildu finansējums - 425 000 eiro. Un turpmāk ik gadu papildu finansējums nepieciešams 8350 eiro apmērā.

Vēl jāmin daži piemēri - Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs bija nepieciešams 155 786 eiro papildu finansējums, pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai 246 298 eiro, savukārt laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai ambulatorajā aprūpē 500 000 eiro.

Narkoloģiskā palīdzība stacionārās iestādēs. Cik tā izmaksā?

Atsaucoties uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, 2017. gada laikā ārstēti 10 576 narkoloģisko pacientu. Atbilstoši Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem 2019. gadā Latvijā narkoloģisko palīdzību sniedza 93 ārsti narkologi, 51 no tiem strādājis līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).

Ambulatorā narkoloģiskā palīdzība ir pieejama visos Latvijas reģionos, taču tās sadalījums valstī nav vienmērīgs. 256 24 jeb 47% ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, bet reģionos 29 jeb 57% no visiem ārstiem narkologiem.

10576/93 = 114 pacienti uz vienu narkologu katru gadu.

Latvijas Universitātes pasniedzēja un socioloģe Kristiāna Bebre norādīja: "Tas ir milzīgs apjoms, un narkologs nevar jēgpilni iesaistīties pacienta ārstēšanas procesā."

Vaicājām NVD, cik izmaksā narkoloģiskā palīdzība stacionārās iestādēs. NVD nosūtīja mums apkopotos datus par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem šajā jomā un ārstniecības iestādēm, kuras to sniedz un nodrošina. NVD administrē veselībai pieejamo valsts budžetu un slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm.

Tabulā redzams, ka 2022. gadā faktiskie izdevumi narkoloģijas jomā bija 4 945 894 eiro, savukārt 2023. gadā 11 mēnešu izpildē 4 914 967 eiro. Visvairāk faktisko izdevumu bijis Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā – 1 112 699 eiro. Kā minēts iepriekš - 47% ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē.

Dati par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem narkoloģijas apkarošanā. 
Dati par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem narkoloģijas apkarošanā. Foto: NVD

2023. gadā vismazākās izmaksas bijušas Liepājas reģionālajai slimnīcai, kur 11 mēnešu laikā tika stacionēti 466 pacienti. Stacionāram narkoloģiskās palīdzības sniegšana šiem pacientiem izmaksāja 278 418 eiro. Izteikti daudz pacientu un ar tiem saistītie izdevumi bijuši slimnīcā "Ģintermuiža". Tur 2023. gadā ārstējās 704 pacienti, kuru ārstēšana izmaksājusi 891 197 eiro.

Narkologu konsultācijas un NMPD izsaukumi

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānā 2019.–2020. gadam teikts, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) bieži ir pirmais, ka sastopas ar cilvēkiem, kuri pārdozējuši narkotikas. Atsaucoties uz 2017. gada statistiku, viens NMPD izsaukums izmaksā 127,55 eiro.

Tātad visi izsaukumi, kur izmantots naloksons 2017. gadā, izmaksāja 354 589 eiro. Šis plāns toreiz noteica – būtu jāizvērtē iespējas uzlabot narkotiku pārdozēšanas profilakses, kā arī reakcijas pasākumus.

Naloksons ir preparāts, ko izmanto opioīdu pārdozēšanas gadījumos.

Savukārt narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānā 2019.–2020. gadam noteikts, ka narkologa konsultācija lielākoties ir valsts apmaksāts pakalpojums, bet prasa līdzmaksājumu 4,27 eiro apjomā. Par ārstēšanos stacionārā par katru diennakti pacientam jāmaksā 7,11 eiro, bet ne vairāk kā 355,72 eiro. 

Seni pētījumi, bet būtiski secinājumi

Var secināt, ka Latvijas valsts iestādēm nav jaunu, detalizētu datu, kas izpētītu un apkopotu visus iepriekšminētos jautājumus – cik narkotiku apkarošana izmaksā valstij, cik konkrēti katrai iestādei un cik izmaksā problemātisku narkotiku lietotāju pastrādātie noziegumi. Ir pieejami dažādi vairākus gadus seni pētījumi, kuros izpētīti daži no minētajiem jautājumiem.

Vērts vēlreiz pieminēt 2018. gadā veikto vērtīgo pētījumu, kurā gan tika rasta atbilde uz lielāko daļu jautājumu. Kopējie ar narkomāniju saistītie budžeta izdevumi 2017. gadā bija novērtēti 32,6 miljonu eiro apmērā.

9,1% no uzskaitītajām un novērtētajām izmaksām (3,0 miljoni eiro) ir tiešās izmaksas, kas ir novirzītas ar narkomānijas novēršanu tiešā veidā saistītiem mērķiem. Pārējie ar narkotikām saistītie izdevumi (29,6 miljoni eiro) ir netiešās izmaksas, tās ir izmaksas tādu valdības funkciju ietvaros, kas nav tieši saistītas ar cīņu pret narkomānijas problēmu.

Tiešie izdevumi bija koncentrēti sabiedriskās kārtības un drošības (40,5%), veselības aprūpes (33,3%) un sociālās aizsardzības (26,2%) jomā. Lielākā daļa no izdevumiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un drošībai ir Valsts policijas izdevumi narkotisko un psihotropo vielu reibuma noteikšanas ekspertīzēm.

Lielu daļu no veselības aprūpes izdevumiem veidoja metadona aizstājterapijas nodrošināšana, stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana narkotiku lietotājiem.

Narkomānijas dēļ nesaņemtie budžeta ieņēmumi, pēc pētījuma novērtējuma, 2017. gadā bija aptuveni 2,6 – 3,9 miljoni eiro Tādējādi, kopējā narkotiku lietošanas radītā ietekme uz budžetu bija 35,0 – 36,2 miljoni eiro jeb 0,13% no IKP.

Jāuzsver, ka papildus budžeta izmaksām narkomānija rada arī ārējās izmaksas, jo ekonomikā tiek saražots mazāk preču un pakalpojumu, nekā varētu tikt saražots hipotētiskajā scenārijā bez narkotikām.

Mazāku izlaidi nosaka vairāki faktori, piemēram, narkotiku lietotāji biežāk nestrādā, bet tie, kuri strādā, strādā ar mazāku atdevi zemāka darba ražīguma un augstāka absentisma dēļ, narkotiku lietotāji ir pakļauti augstākam priekšlaicīgas mirstības un saslimstības riskam, narkotiku lietotāju tuvinieku darba ražīgums mēdz būt zemāks, bet cilvēki, kuri ir apcietināti par noziegumiem, kas ir saistīti ar narkotikām, pavada laiku cietumā un pilnvērtīgi neiesaistās ekonomiskajās un sociālajās attiecībās. Šajā pētījumā nebija novērtētas visas zināmās ar narkotikām saistītās ārējās izmaksas, galvenokārt datu trūkuma un metodoloģisko sarežģījumu dēļ.

Pētījuma autori nonāca pie svarīgas atziņas - apkopojot iepriekš teikto, nākotnē ir jācenšas uzlabot ar narkotikām saistīto izdevumu uzskaiti un jāpadara tā caurskatāmāka.

Savukārt mēs, projekta "Kaifa cena" autori, attiecībā uz šo jautājumu secinām, ka kopš šā pētījuma, kas visprecīzāk iztirzājis raksta galveno jautājumu, nav veikti līdzīgi, jaunāki pētījumi un datu apkopojumi, lai varētu uz šo jautājumu atbildēt, izmantojot jaunākos datus.

MAF logo
MAF logo Foto: LETA


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Kaifa cena" saturu atbild TVNET GRUPA.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais