Foto un video ⟩ Jauno pasta nodaļu konceptu plānots izveidot līdz aprīlim (2)

TVNET
Papildināts 17:31, 28. februāris, 2024
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pauls Zvirbulis /TVNET GRUPA/

VAS "Latvijas pasts" un Satiksmes ministrija (SM) trešdien, 28.februārī, plkst.15 rīkoja preses konferenci, lai informētu par pirmajiem secinājumiem pēc konsultatīvā darba pie nacionālā pasta operatora nākotnes scenārijiem, portālu TVNET informē "Latvijas pasta" Komunikācijas un filatēlijas daļas vadītāja Laila Kļaviņa. 

Konferencē piedalījās satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), "Latvijas pasta" pagaidu padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens, kā arī "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.

Kompānijā informē, ka trešdien "Latvijas pasts" organizēja domu apmaiņas darbnīcu kopā ar diskusiju, kurā dažādu jomu eksperti - publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvji - apsvēra un analizēja potenciālos nacionālā pasta operatora attīstības virzienus.

Foto: "Latvijas Pasts" preses konference par uzņēmuma nākotnes virzību

VAS "Latvijas pasts" jauno pasta nodaļu konceptu plāno izveidot līdz aprīlim, trešdien preses konferencē sacīja "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.

"Plānojam, ka jauno pasta nodaļu konceptu mēs izstrādāsim līdz aprīlim, un tad aprīlī informēsim visas iesaistītās puses par to, kāds izskatīsies jaunais pasta pārklājums Latvijā,"

sacīja Krauze-Čebotare.

Viņa arī piebilda, ka pēc tam, kad plāns būs izrunāts un apstiprināts, kompānija plāno informēt arī sabiedrību par to, kā šis plāns varētu izskatīties.

Krauze-Čebotare uzsvēra, ka iepriekšējais pasta nodaļu reorganizācijas plāns ir apturēts, un kompānija patlaban neslēgs nevienu pasta nodaļu, kamēr nebūs konkrēta skaidrība par to, kā kopumā izskatīsies pasta nodaļu tīkls Latvijā - vai visas būs "Latvijas pasta" fiziskās nodaļas vai kompānijas darbinieki atradīsies citās telpās un sniegs pasta pakalpojumus.

Viņa uzsvēra, ka patlaban svarīgākais ir atrast veidu, kā sabalansēt un izveidot labu kompromisu visām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu pasta pakalpojumu pieejamību.

"Mums ir jānodrošina iespēja fiziski šo pakalpojumu saņemt klātienē. Patlaban notiks sarunas ar visām iesaistītajām pusēm, kā mēs varam nodrošināt pakalpojumus klātienē visā Latvijas teritorijā,"

teica Krauze-Čebotare.

Savukārt "Latvijas pasta" pagaidu padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens uzsvēra, ka nedrīkst pieņemt sasteigtus lēmumus, tomēr tie ir jāpieņem arī saprātīgā laika posmā. "No jaunievēlētās padomes puses mēs darīsim visu, kas atvieglotu valdes darbu mērķu sasniegšanai, un šos panākumus apspriedīsim ar Satiksmes ministriju un koordinēsim, lai šie procesi notiek," viņš sacīja.

Tajā pašā laikā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) papildināja, ka tuvāko mēnešu laikā "Latvijas pasts" noteikti sagatavos jaunu konceptuālu redzējumu, uz kura pamata tiks pieņemti lēmumi par to, cik nodaļas tiks slēgtas, cik saglabātas, kā tiks aizstāts pakalpojums tur, kur nodaļas nav, un kā sabiedrībai tiks nodrošināta vienlīdzīga pieejamība pasta pakalpojumiem.

"Latvijas pasta" pārstāvji informēja, ka trešdien "Latvijas pasta" attīstības forumā piedalījās 17 nozares partneri. Diskusijā apspriesta pasta nākotne, vērtējot trīs nozīmīgas darbības komponentes - pakalpojumu klāstu, sniegšanas veidus un pieejamību dažādās iedzīvotāju grupās.

Kompānijā norāda, ka eksperti priekšplānā izvirzījuši potenciālos risinājumus un alternatīvas. Partneru - nevalstisko organizāciju un publiskā sektora - ieskatā patlaban optimālākais variants ir virziens, kad "Latvijas pasts" iespēju robežās saglabātu pasta nodaļu tīklu, daļēji pakalpojumus uzticot pašvaldību un valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, ko papildinātu risinājums "Pastnieks mājās" un e-vide.

Jau ziņots, ka trešdien "Latvijas pasts" organizēja domu apmaiņas darbnīcu kopā ar diskusiju, kurā dažādu jomu eksperti - publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvji - apsvēra un analizēja potenciālos nacionālā pasta operatora attīstības virzienus.

TVNET jau vēstīja, ka "Latvijas pasts" plānoja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, taču šis reorganizācijas plāns tika apturēts.

Iepriekš kompānijā skaidroja, ka pēc "Latvijas pasta" un SM pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm - pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.

Finanšu aprēķini liecina, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro. Aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu