Viņa uzsvēra, ka patlaban svarīgākais ir atrast veidu, kā sabalansēt un izveidot labu kompromisu visām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu pasta pakalpojumu pieejamību.
"Mums ir jānodrošina iespēja fiziski šo pakalpojumu saņemt klātienē. Patlaban notiks sarunas ar visām iesaistītajām pusēm, kā mēs varam nodrošināt pakalpojumus klātienē visā Latvijas teritorijā,"
Savukārt "Latvijas pasta" pagaidu padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens uzsvēra, ka nedrīkst pieņemt sasteigtus lēmumus, tomēr tie ir jāpieņem arī saprātīgā laika posmā. "No jaunievēlētās padomes puses mēs darīsim visu, kas atvieglotu valdes darbu mērķu sasniegšanai, un šos panākumus apspriedīsim ar Satiksmes ministriju un koordinēsim, lai šie procesi notiek," viņš sacīja.
Tajā pašā laikā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) papildināja, ka tuvāko mēnešu laikā "Latvijas pasts" noteikti sagatavos jaunu konceptuālu redzējumu, uz kura pamata tiks pieņemti lēmumi par to, cik nodaļas tiks slēgtas, cik saglabātas, kā tiks aizstāts pakalpojums tur, kur nodaļas nav, un kā sabiedrībai tiks nodrošināta vienlīdzīga pieejamība pasta pakalpojumiem.
"Latvijas pasta" pārstāvji informēja, ka trešdien "Latvijas pasta" attīstības forumā piedalījās 17 nozares partneri. Diskusijā apspriesta pasta nākotne, vērtējot trīs nozīmīgas darbības komponentes - pakalpojumu klāstu, sniegšanas veidus un pieejamību dažādās iedzīvotāju grupās.
Kompānijā norāda, ka eksperti priekšplānā izvirzījuši potenciālos risinājumus un alternatīvas. Partneru - nevalstisko organizāciju un publiskā sektora - ieskatā patlaban optimālākais variants ir virziens, kad "Latvijas pasts" iespēju robežās saglabātu pasta nodaļu tīklu, daļēji pakalpojumus uzticot pašvaldību un valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, ko papildinātu risinājums "Pastnieks mājās" un e-vide.