Krievijas valdība meklē iespējas, kā aizņemties no Ķīnas (5)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP / Scanpix

Krievijas varasiestādes izskata iespējamību aizņemties no Ķīnas, paziņojis Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs. Viņš norādījis, ka “Krievijai ir tiesības aizņemties juaņās, un pārrunas ar Ķīnas partneriem norisinās pietiekami ilgu laiku, taču galīgais lēmums nav pieņemts”.

Iepriekšējā sarunu kārta notikusi pagājušā gada beigās. Ministrs gan neprecizēja, vai sarunās ar Ķīnu ir izdevies panākt progresu.

Valsts obligācijas juaņās Krievijā tiek apspriestas kopš attiecību pasliktināšanās ar Rietumiem 2014. gadā. Sākotnēji 2016. gadā Krievijai bija plāns laist klajā obligācijas sešu miljardu juaņu (ap miljardu dolāru pēc tā laika kursa) vērtībā, pēc tam šis plāns tika atlikts, līdz 2019. gadā toreizējais finanšu ministra vietnieks Sergejs Storčaks atzina, ka progresa sarunās ar Ķīnu nav.

Pēc kara sākuma Ukrainā valdība atkal reanimēja ideju par juaņu valsts obligācijām, cenšoties piesaistīt naudu no Ķīnas investoriem un aizstāt Rietumu kapitālu. Tomēr šis plāns cietis fiasko – 2022. gadā finanšu ministra vietnieks Timurs Maksimovs paziņoja, ka vienoties ar Ķīnu nav izdevies. Pekina ļauj ārvalstu aizņēmējiem izsniegt obligācijas, taču tās tiek pārdotas Ķīnas iekšējā tirgū, lai nauda ārpus Ķīnas netiktu izvesta bez speciālas atļaujas.

2024. gadā Krievijas Finanšu ministrijai vajag atrast ap 1,6 triljonus rubļu (160 miljardus eiro) lielo budžeta deficītu. Pirmo reizi kopš PSRS laikiem katrs trešais rublis tiek novirzīts militārajai jomai. Ņemot vērā budžeta likumu, Krievija plāno tērēt 36,6 triljonus rubļu, bet ienākumos saņemt 35 triljonus rubļu. Deficītu jānosedz ar aizņēmumiem iekšējā tirgū, kā arī jāizmanto Nacionālā labklājības fonda līdzekļi.

Tomēr 2024. gada sākumā Nacionālajā Labklājības fondā atlikuši vien 55,9 miljardus dolāru vērtie likvīdie aktīvi, kas ir divreiz mazāk nekā pirms kara sākuma. Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija plāno iekasēt aptuveni 9 miljardus eiro vērtu summu no investīciju projektiem.

Tas nozīmē, ka Krievijai faktiski nav iespēju, kā nodrošināties pret krīzi. Ja nafta maksās 50 dolārus par barelu, tad tas no rezervēm prasīs vēl ap 1,5-2 triljonus rubļu, kā arī radīs vairāk nekā divu triljonu rubļu lielu deficītu. Šajā gadījumā Krievija savas rezerves var izsmelt jau nākamā gada sākumā.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu