Irānā notiks "vēlēšanas": konkurences nav, sabiedrība apātiska

Saskaņā ar Irānas konstitūciju Ekspertu asambleja uzrauga valsts augstāko līderi un izvēlas viņa pēcteci. Pašreizējais Irānas augstākais līderis ir 84 gadus vecais ajatolla Ali Hamenei, kurš pie varas atrodas kopš 1989.gada. Viņš būs pirmais, kurš nodos savu balsi kādā no 59 000 vēlēšanu iecirkņu.

Hamenei šomēnes aicināja visus Irānas vēlētājus doties balsot. "Jo dedzīgākas būs vēlēšanas, jo vairāk tiks nodrošināta valsts vara un valsts drošība," paziņoja Irānas augstākais līderis. Taču velētāju aktivitāte tiek prognozēta zema.

Irānas valsts televīzijas nesen veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā pusei respondentu vēlēšanas ir vienaldzīgas.

Vēlēšanās ir tiesības piedalīties vairāk nekā 61 miljonam no 85 miljoniem Irānas iedzīvotāju.

Iepriekšējās Irānas parlamenta vēlēšanas notika 2020.gadā Covid-19 pandēmijas laikā. Toreiz vēlētāju aktivitāte sasniedza 42,57%, kas bija zemākā kopš 1979.gada islāma revolūcijas.

Analītiķi sagaida, ka vēlēšanās dominēs konservatīvie un ultrakonservatīvie kandidāti, līdzīgi kā pašreizējā parlamentā.

Kandidāti, pirms tiem tika atļauts piedalīties vēlēšanās, tika pārbaudīti. Juristi, kas bija atbildīgi par pārbaudes procesu, apstiprināja 15 200 kandidātus - nepilnu trešdaļu no 49 000 reģistrējušos kandidātu, ziņoja vietējie mediji.

Vēlēšanās tiks ievēlēti 290 parlamenta deputāti un 88 Ekspertu asamblejas locekļi.

Kopumā ir apstiprināti 144 kandidāti, kas pretendē uz vietām Ekspertu asamblejā. Asamblejas locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem.

Bijušais Irānas prezidents Hasans Ruhani ir diskvalificēts no atkārtotas kandidēšanas uz vietu Ekspertu asamblejā, kurā viņš atrodas jau 24 gadus. Viņš to nosauca par mēģinājumu ierobežot tautas līdzdalību vēlēšanās.

Irāna ir "ļoti tālu no brīvām un konkurētspējīgām vēlēšanām", šomēnes norādīja bijušais Irānas prezidents Muhammeds Hātami. Viņa sacīto citēja laikraksts "Javan".

Atšķirībā no dažiem Irānas opozīcijas pārstāvjiem un diasporas locekļiem abu bijušo prezidentu paziņojumos nebija tieša aicinājuma boikotēt vēlēšanas.

Reformu fronte, kas ir galvenā reformistu partiju koalīcija, ir paziņojusi, ka tā nepiedalīsies "bezjēdzīgās, nekonkurētspējīgās un neefektīvās vēlēšanās".

Šīs būs pirmās vēlēšanas kopš mēnešiem ilgajiem protestiem, ko izraisīja Mahsas Amini nāve tikumības policijas iecirknī. 22 gadus vecā sieviete tika aizturēta par nepareizu galvas lakata valkāšanu.

Arī ekonomiskais stāvoklis valstī ir smags, ir augsta inflācija un daudziem cilvēkiem ir grūtības nopelnīt iztikai.