Raidījums: Pasažieru satiksme starp Latviju un agresorvalstīm joprojām ļoti aktīva (9)

CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas-Baltkrievijas robežpunkts Silenē.
Latvijas-Baltkrievijas robežpunkts Silenē. Foto: Evija Trifanova/LETA

Marta beigās plānota Lielā ekskursija pa Minsku ar autobusu un vietējo gidu. Minskas zoodārza, dinoparku un delfinārija apmeklējums. Ekskursija uz juvelieru rūpnīcu “Zorka”. Šogad rudenī no 12. - 15. septembrim plānots brauciens uz Minskas pilsētas svētkiem. Šāds piedāvājums ir kādai tūrisma aģentūrai, kas joprojām turpina ekskursiju braucienus uz diktatora Aleksandra Lukašenko pārvaldīto Baltkrieviju, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Atpūta pie Naročas ezera Minskā, rudens ekskursija "Zelta Minska", šajā nedēļas nogalē ieplānotā "Pārsteidzošā Minska" un gadu mijā piedāvājums braukt "Ciemos pie Salaveča". Tūrisma firma "Fortuna Travel" šogad ieplānojusi 12 ekskursijas uz Baltkrieviju. Firmas vadītāja saka - viņi sadarbojoties ar vajadzīgajiem dienestiem, bet pagaidām nesaskatot pamatu braucienus neorganizēt.

Larisa Koļesņikova, Fortuna Travel valdes priekšsēdētāja raidījumam atklāja, ka pārsvarā tūrismā uz Baltkrieviju braucot vecāka gada gājuma cilvēki. “Mēs jebkurā brīdī varam atteikt braucienu, ja kaut kas mainīsies, ģeopolitiskā situācijā. Vēl sliktāk paliks,” saka Koļesņikova. Uz raidījuma jautājumu, vai neuzskata Lukašenko režīmu par agresoru, Koļesņikova atbild, ka “Lukašenko ir, bet tur dzīvo vienkārši cilvēki, kuri nav… Nu, viņi arī it kā pret Lukašenko”.

Salīdzinājumā ar 12 īpaši rīkotiem tūrisma braucieniem gadā var teikt pat milzu apmēros notiek ikdienas maršrutu autobusu satiksme uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Pleskavu, Minsku un Gomeļu.

Nedēļā no Rīgas starptautiskās autoostas uz Baltkrieviju un Krieviju kursē kopumā 35 autobusi.

Ja rēķina, ka tie ar pasažieriem brauc arī atpakaļ, kopā tas ir 70 autobusu reisi vienas nedēļas laikā. Mēnesī tātad 280 autobusi. Gadā - 3360. Ja pieņem, ka vienā reisā vidēji brauc ap 50 cilvēku - gada laikā šādi tiek pārvadāts ap 170 tūkstoš pasažieru.

Pārvadājumus no Latvijas puses nodrošina piecas kompānijas. Lux Express Estonia divreiz dienā brauc uz un no Sanktpēterburgas. Reizi dienā uz Maskavu un Sanktpēterburgu dodas SIA Norma-A pārstāvētie Ecolines autobusi. Šie arī ir apjomīgākie pārvadātāji, kas nodrošina satiksmi Krievijas virzienā.

“Citi pārvadātāji brauca vairāk,” saka Andris Podgornijs, Norma-A valdes priekšsēdētājs. “Caur Igauniju uz Sanktpēterburgu autobuss laikiem iet divreiz dienā, pat vairāk. No Tallinas uz Sanktpēterburgu, man liekas, ka 8 autobusi iet dienā. Tad no Lietuvas uz Kaļiņingradu brauc katru dienu autobusi. Un no Minskas uz Viļņu brauc katru stundu autobuss. Tur ir kaut kādi 30 reisi dienā,” raidījumam atklāja Podgornijs.

Nekā personīga šonedēļ pusvienpadsmitos vakarā novēroja kādu Ecolines autobusu, kas pēc tablo informācijas brauc tikai līdz Lietuvai. Bet, kā apstiprināja pasažieri un arī autobusa šoferis, patiesībā galamērķis esot Minska.

Vēl ir trīs mazākas kompānijas, kas nodrošina satiksmi uz Krieviju un Baltkrieviju. SIA Latlines 7 reizes nedēļā brauc uz Minsku, divas reizes nedēļā uz Gomeļu.

Krievijas pilsonei Ļubovai Gusevai piederoša firma AutoFavorit trešdienās un sestdienās piedāvā braucienus uz Pleskavu.

Bet SIA Vissa, kas nodarbojas arī ar autoservisu pakalpojumu sniegšanu, sešas reizes nedēļā brauc uz Sanktpēterburgu. Uzņēmumā skaidro, ka viņu maršrutu 60% izmantojot ukraiņi, kas no okupētās Ukrainas daļas caur Krieviju bēgot uz Eiropu.

Autopārvadājumus pār robežām regulē starpvalstu noslēgtie līgumi, kas joprojām ir spēkā. Tie autobusu satiksmē paredz paritātes principa ievērošanu. Tas nozīmē - Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem ir tiesības nodrošināt tikpat lielu maršrutu skaitu uz Rīgu, kā izpilda Latvijas puses kompānijas.

Pēc šāda principa uz Rīgas autoostu brauc “Minsk-trans” autobusi. Tas ir Baltkrievijas valsts unitārs uzņēmums, kas aptver Minsku un daļēji Minskas apgabalu. Darbojas līdzīgi kā Rīgas Satiksme un nodrošina autobusu, tramvaju un trolejbusu satiksmi Lukašenko režīma galvaspilsētā. Bet arī veic pārvadājumus ar pilsētas un starppilsētu klases autobusiem. Šīs kompānijas šoferi stāsta, ka šobrīd pasažieru skaits neesot liels. Bet siltajos mēnešos autobusi esot pārpildīti un biļetes izpārdotas.

No Krievijas uz Latviju brauc kompānijas Markatek autobusi. Šoferi stāsta, ka visa autobusa pārbaude uz robežas aizņemot vien 30 minūtes.

Ārlietu ministrija un drošības dienesti nu jau regulāri brīdina iedzīvotājus, ka brauciens uz Krieviju vai Sanktpēterburgu var beigties slikti. Jo šajās valstīs tūristus rūpīgi uzrauga vietējie specdienesti.

Uz un no Eiropas pievārtē esošā militārā poligona Kaļiņingradā, kur izvietotas armijas vienības, raķešu sistēmas un sakaru pārtveršanas iekārtas, caur Lietuvu kursē pasažieru vilciens. 2022. gadā Lietuva mēģināja maršrutu slēgt. Bet Eiropa paziņoja - tas ir humanitārais koridors, un vilcienam jāturpina kursēt. Kopš šīs piektdienas ieviests aizliegums, ka šī vilciena pasažieriem Lietuvā nav atļauts izkāpt no vilciena.

“Ņemot vērā šo īpašo Kaļiņingradas apgabala statusu, starp citu, Lietuvai tieši tādēļ Eiropas Komisija savā laikā piešķīra ļoti lielas summas robežkontrolei,” skaidro Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV). “Mēs nevaram salīdzināties, kāda nauda mums piešķirta tieši tā iemesla dēļ, ka ir šis te Kaļiņingradas anklāvs. Tā kā viņiem vajadzētu būt daudz pamatīgākai kontrolei un sistēmai. Bet, ja viņi saka, ka pie šādas izbūvētas kontroles un pārbaudēm viņi nav pārliecināti, nu tad tas ir pamats, protams, uztraukties. Un es varu tikai apsveikt lietuviešu lēmumu neļaut vairs, bet nu viņu kursēs joprojām,” saka Latkoviskis.

Starptautiski neatzītā pašpasludinātā Piedņestra, kas savulaik bija Moldovas teritorija, šonedēļ pieprasīja Vladimiram Putinam aizsargāt Piedņestru no it kā pieaugošā Moldovas spiediena. Šai teritorijai tiešas robežas ar Krieviju nav. Bet, kā apliecina robežsardze, no Moldovas būtiski pieaudzis pasažieru skaits. Šobrīd arī caur Latvijas teritoriju kursē autobusi, kas no Moldovas brauc līdz Krievijas robežai. Tie uzņem un izlaiž pasažierus arī Latvijā. Vai tas var kalpot kā ceļš, lai uz Piedņestru transportētu militārpersonas, neviens nevar atbildēt. 2022. un 2023. gadā šādi Latvijas, Krievijas robežu gadā šķērsoja vairāk nekā 70 tūkstoši katrā virzienā.

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts raidījumam skaidro, ka, sākoties Krievijas karam Ukrainā, diezgan būtiski pieauga Moldovas iedzīvotāju robežas šķērsošana. “Desmitiem tūkstoši gadā šķērso robežu. Un principā viņi izmanto, ka viens autobuss aizved uz robežai, tālāk viņš šķērso robežu kājām. Attiecīgi otrā pusē sagaida autobuss, kas ved tālāk, tādā veidā tas maršruts ir noorganizēts. Tiek veiktas arī pastiprinātas intervijas. Attiecīgi tiek noskaidrots, vai tās personas, ieceļojot, nerada draudus Latvijas nacionālajai drošībai. Un, ja interviju laikā šāda informācija tiek gūta, tad viņiem tiek atteikts ieceļot Latvijā,” pastāstīja Pujāts.

Iekšlietu ministrijai neesot plāna, kā ierobežot pasažieru satiksmi uz Krieviju un Baltkrieviju. Varot tikai mudināt cilvēkus to nedarīt.

“Mēs dzīvojam tādā laikā, kad risks tiešām ir ļoti liels. To es piekrītu,” saka Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). “Es nevaru garantēt to, ka kāds, iebraucot un būdams tur, nenokļūs dienestu interešu lokā un pēc tam pilnīgi noteikti var radīt riskus mūsu nacionālajai drošībai. To es apzinos. Un tā ir realitāte. Jautājums ir par rīkiem, kā mēs varētu pilnībā minimizēt. Man pašlaik tādu nav,” atzīst Kozlovskis.

Autobusi un arī vilciena satiksme var ļaut pārvietoties lielām cilvēku masām uz un no nosacīti noslēgtām teritorijām. Pirms iebrukuma Ukrainā 2014. gadā Krievija priekšlaikus bija tur iefiltrējusi "zaļos cilvēciņus". Nav izslēgts, ka šāds plāns slepus pārvietot militārpersonas varētu tikt īstenots arī citviet.

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu