Koalīcijai nav izdevies panākt vienošanos par skolu tīkla reformu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc koalīcijas sanāksmes pauda, ka pēc notikušajām sarunām ar pašvaldībām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veic jaunus aprēķinus, jo visi iespējamie labojumi un priekšlikumi atstāj ietekmi uz budžetu un finansēm, tādēļ nepieciešams veikt pārrēķinus piedāvātā modeļa sākotnējā versijā.

Premjerministre sacīja, ka koalīcija vēlas ''līdz detaļām'' izstrādāt modeli un tad nākt ar to klajā. Patlaban vēl notiekot darbs, uzsvēra premjere.

Siliņa pieļāva, ka koalīcijas lēmums par to, kā virzīties uz priekšu ar izmaiņām skolu finansēšanas modelī, varētu būt aiznākamnedēļ.

Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda izglītības ministre Anda Čakša (JV), uz skolu tīkla reformu jāskatās kompleksi, ņemot vērā, ka pašvaldībām saistībā ar skolu tīkla reformu nepieciešamas investīcijas un šis jautājums saistīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Satiksmes ministriju.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre Līga Kļaviņa (ZZS) uzsvēra, ka jāturpina sarunas par šo investīciju avotu, jo valsts piedāvā investīciju programmu - 75 miljonus eiro, bet tai ir jāatrod finansējums. "Respektējam, ka koalīcijas partneri strādā kopā un meklē šo finansējuma avotu," bilda Kļaviņa.

Kā ziņots, IZM bija iecerējusi no nākamā gada būtiski reformēt skolu finansēšanas modeli, kā rezultātā pašvaldībām beidzot nāktos sakārtot skolu tīklu, pretējā gadījumā kritērijus neizpildošās skolas būtu jāfinansē pašām pašvaldībām, kurām tam nav līdzekļu.

Reformas pieteikumam sekoja atsevišķu Latvijas pašvaldību un to iedzīvotāju neapmierinātība ar iespējamu skolu slēgšanu, kam savukārt sekoja ZZS paziņojums, ka tā nav gatava atbalstīt reformu sākotnējā veidolā.

Kā paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā", noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.