Noskaties Bijušais darbinieks: "Vienotības" birojā vismaz Kampara laikā maksātas aplokšņu algas (11)

Normunds Orleāns
Normunds Orleāns Foto: Ekrānuzņēmums no video

Mobings pret darbiniekiem, dokumentu noplūde un pat aplokšņu algas partijas “Vienotība” birojā. Mūsu rīcībā nonākuši vairāki bijušā partijas biroja vadītāja Normunda Orleāna rakstīti iesniegumi valdei un ētikas komisijai, par iespējamiem pārkāpumiem partijas vadībā. Partijā uzskata, ka apvainojumi ir nepamatoti. Bijušais darbinieks par savām aizdomām informējis arī uzraugošās iestādes un vērsies arī tiesā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Partijai “Vienotība” pēdējos gados gājis dažādi. 2018.gadā tā bija uz sabrukšanas robežas. 13. Saeimas vēlēšanās, startējot kopā ar vēl piecām reģionālajām partijām, tā ieguva vien 8 deputātu vietas. Par 15 mazāk nekā 12. Saeimā. Tomēr neremdināmās domstarpības citu partiju starpā ļāva Vienotībai iegūt Ministru prezidenta krēslu.

12. Saeimas vēlēšanās partiju iegāza kandidāti, kas sarīkoja individuālās kampaņas. To dēļ KNAB secināja, ka partija ir pārtērējusi priekšvēlēšanu kampaņas limitus. Partija zaudēja valsts finansējumu un iestiga parādos - kampaņas organizētājiem un arī valsts budžetam. No 2018. līdz 2022. gadam partija no valsts saņēma nedaudz vairāk par 1,2 miljoniem.

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs, “Vienotības” valdes priekšsēdētājs:

“Var teikt, ka mēs tur tā pērāmies kā pliki pa nātrēm. Katrā ziņā, tas galīgi nav vienkārši – partijas biedru ziedojumi un tādas lietas. Kādā veidā mēs cīnījāmies… katrā ziņā tas nav vienkāršs uzdevums vienai nevalstiskai organizācijai.[..]

NP: Kā jūs tos grūtos laikus izdzīvojāt? Bija kādi taupības mehānismi? Samazināt tagad darbinieku skaitu, pirms tam arī kaut ko samazinājāt?

Arvils Ašeradens: Mums jāsaprot, ka partijai ir relatīvi neliels birojs, tas ir viens, un galvenie izdevumi jau pamatā partijām ir vēlēšanas.

14. Saeimas vēlēšanas 2022. gadā partijai atnesta veiksmi. Tā ieguva 26 krēslus parlamentā un līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2026. gadā ir tiesīga saņemt maksimālo valsts budžeta finansējumu – 1,12 miljonus eiro gadā. Partijai parādu vairs neesot.

Bijušais “Vienotības” biroja darbinieks vērsies pret partiju tiesā. Vēl pirms prasības iesniegšanas darbinieks cēlis trauksmi, rakstot iesniegumus KNAB un VID, apsūdzot partijas vadību aplokšņu algu maksāšanā biroja darbiniekiem.

Normunds Orleāns vairāk nekā 20 gadus ir partijas biedrs un šobrīd ir Mārupes novada domes deputāts. Ilgus gadus viņš ir bijis partijas “Vienotība” biroja darbinieks, taču decembra nogalē viņam darbs uzteikts.

Konflikts starp partiju un tās vecbiedru briedis jau ilgāku laiku, Orleāns vaino partiju aplokšņu algu maksāšanā sev un vēl vismaz 10 biroja darbiniekiem.

Normunds Orelāns, bijušais “Vienotības” biroja vadītājs:

“Mums pateica: vai nu tu ej projām, vai [paliec] uz šiem noteikumiem. Tā kā viss šis periods, arī kovida laiks bija pa vidu. Katrā ziņā var pārmest, bet reāli jau cilvēkiem no kaut kā ir jāpārtiek. Tā kā šobrīd man kolēģi dažs labs principā ir uz izmisuma robežas, jo tā ir vienīgā iespēja, kā viņam noturēties virs ūdens.”

NP: Kādi ir bijuši Orleāna kunga pārmetumi partijai?

Arvils Ašeradens: Tas jums jāprasa Orleāna kungam pašam. Tur ir tik daudz visa kā sarakstīts, ka nepietiks viss televīzijas raidījums.

NP: Bet varbūt kādu vienu nosauciet?

Arvils Ašeradens: Es nesaukšu. Lūdzu, runājiet ar viņu pašu. Es vēlreiz gribu… Nē, tas jums pašiem, jūs droši vien labāk zināt par mani.

Normunds Orelāns, bijušais “Vienotības” biroja vadītājs:

“19.decembrī es saņēmu, bet praktiski tie darba uzteikumi un vēlme atbrīvoties personīgi no manis bija jau krietni ātrāk. Par to tika sūtīts arī valdes loceklis Kārlis Šadurskis informēt, lai es eju projām un būs atbalsts no Ašeradena vēlēšanās. Man darba līgumā ir teikts: ja ir šie burtiskie pārkāpumi, kas ir ar kampaņu saistīts, gan ar administratīvā resursa izmantošanu, gan ar manu atalgojumu – nodokļu nenomaksāšanu -, par ko es arī lūdzu, un man tika solīts “lūdzu, nomaksājiet nodokļus”. Tika solīts un solīts, bet galarezultātā Ašeradens pateica, ka viņš tā nedarīs, ja es neesmu gatavs strādāt pa vecam.”

Orleāns stāsta, ka ap 2017.gadu, kad partija iebraukusi smagās naudas problēmās, viens no taupības mehānismiem bijusi algas maksāšana aploksnē. Orleāns esot iebildis, un viņam solīts, ka, situācijai uzlabojoties, visu algu maksās oficiāli un samaksās arī nodokļus par periodu, kad tika maksāta aplokšņu alga. Līdztekus oficiālajai algai viņš skaidrā naudā saņēmis 650 eiro.

NP: Kā tika nodota šī nauda?

Normunds Orleāns: Mums viņa bija aploksnēs pasniegta. Man tā bija. Par pārējiem kolēģiem, es arī redzēju, ka ir uz galda aploksnes, tāpēc arī pie algu precizēšanas es jautāju un katrs minēja, kāds tas ir.

NP: Jums kāds konkrēti pasniedza vai vienkārši atstāja kaut kur?

Normunds Orleāns: Es stāstu, ka bija atstāts. Kā tas tika organizēts… es jau detaļas KNAB precīzas minēju.

Partijas valdes priekšsēdētājs Ašeradens Orleāna apgalvojumiem nepiekrīt. Partija esot veikusi iekšējās izmeklēšanas un aptaujājusi darbiniekus. Kur radusies nauda aploksnē - neviens nezinot.

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs, “Vienotības” valdes priekšsēdētājs:

“Ziniet kā, pasaule ir tāda, kur es varu atbildēt pats par sevi. Ne valdes priekšsēdētājs, ne valde darba samaksu neizmaksā, tas ir jautājums, kas jāuzdod ģenerālsekretāram, kas kārto darba samaksas jautājumus. Katrā ziņā mēs pūlējāmies noskaidrot patiesību, mums neizdevās gūt pārliecību, ka tādi fakti būtu apstiprinājušies”.

Laikā, kad algas maksātas aploksnē, “Vienotības” ģenerālsekretārs bija cits vecbiedrs - Artis Kampars. 2023. gada janvārī viņš no amata klusām aizgāja. Tas sakrīt ar laiku, kad Orleāns pēc partijas uzvaras 14. Saeimas vēlēšanās atkal aktualizējis jautājumu par nodokļu samaksāšanu. Orleāns un citi biroja darbinieki saņēmuši darba līguma papildinājumus, ar kuru palielināta oficiālā alga. Neoficiāli zināms, ka biroja darbiniekiem alga neesot mainījusies gandrīz 10 gadus.

Tomēr ar algas palielināšanu Orleāns nav apmierinājies, viņš prasījis samaksāt nodokļus par aplokšņu algu. Marta beigās vērsies pie tā brīža premjera un apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētāja Krišjāņa Kariņa. Atbilde neesot sekojusi, tāpēc augustā viņš rakstījis vēl vienu iesniegumu partijas valdei un ētikas komisijai, tad vēl vienu, un vēl vienu Evikai Siliņai. Neviens nav atbildējis.

Evika Siliņa, Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”):

Es domāju, ka tās ir cilvēka personiskās domas, lai to vērtē tiesībsargājošās institūcijas. Mēs kā valde esam vērtējuši mūsu attiecīgajās institūcijās. Esam gan auditu pasūtījuši, un visi tie izteiktie apgalvojumi, nav atraduši skaidrus pierādījumus, ka tie atbilstu patiesībai.

Nesaņēmis atbildi ne no komisijas, ne valdes, Orleāns pērn decembrī rakstījis iesniegumu KNAB, VID, Valsts darba inspekcijai, ģenerālprokuroram un Datu valsts inspekcijai. Bez aplokšņu algām Orleāns ziņoja arī par problēmām ar grāmatvedības uzskaiti un datu glabāšanu. Tad parādījusies arī reakcija no partijas. Janvārī Orleāns zaudēja darbu partijas birojā.

Janvārī Orleāns ir vērsies tiesā ar prasību pret partiju “Vienotība” un apvienību “Jaunā Vienotība”. Prasība ir par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.

“Nekā personīga” neizdevās sazināties ar bijušo partijas ģenerālsekretāru Arti Kamparu. No visām iestādēm, kurās vērsies Orleāns, pagaidām nekādu papildu informāciju nav prasījis tikai Valsts ieņēmumu dienests.

Aktuālais šodien
Svarīgākais