Par energoefektivitāti lietotājiem, viņaprāt, svarīgi domāt kā par pirmo soli zaļās domāšanas virzienā, un tikai tad plānot saules paneļu uzstādīšanu uz mājas jumta vai citas iniciatīvas. "Primārais ir pēc iespējas samazināt savu enerģijas patēriņu. Ja būsim efektīvāki, mums sava patēriņa nodrošināšanai vajadzēs mazāk saules paneļu, un to uzstādīšana atmaksāsies krietni ātrāk. Ja māja būs labi siltināta, varēsim izvēlēties mazāk jaudīgu un tātad droši vien arī lētāku siltumsūkni. Principi nemainās: energoefektivitāte būs aktuāla arī nākotnes enerģijas kontekstā," skaidro T.Lācis.
Biežākās kļūdas, ko cilvēki savās mājas attiecībā uz energoefektivitāti joprojām pieļauj, ir savā starpā konfliktējošas iekārtas, piemēram, siltumsūknis māju silda uz 22 grādiem, bet ventilācijas uzstādījumi rāda 21 grādu, vai arī jaunu elektroiekārtu uzstādījumu neoptimizēšana atbilstoši savām vajadzībām un iekārtas, kas turpina darboties snaudas režīmā, kad netiek lietotas.
Vienlaikus situācijā, kad uz klimatneitralitāti un nākotnes enerģiju lūkoties mudina ne vien Eiropas klimata mērķi, bet arī šīs joma straujā attīstība, vēl viens nākotnes izaicinājums, ar ko drīzumā var saskarties arī Latvija, ir enerģētikas, ilgtspējas un vides jautājumos izglītoti speciālisti. "Augsti izglītotu speciālistu trūkums ir problēma jau šī brīža tirgus apstākļos. Apstākļos, kad par klimatneitralitātes un enerģētikas jomu dažādu regulu veidā mudina domāt Eiropas Savienība, un arī uzņēmumiem ir pienākums sekot līdzi savai ietekmei uz vidi, enerģētiķu, vides un ilgtspējas ekspertu un inovatoru trūkums tuvāko gadu laikā tikai saasināsies," uzskata T.Lācis.